dabas resursi
- Eksperta viedoklis
- 19.12.2022.
Kas ir «laba» dzīve?
- Īsumā
- 19.12.2022.
10 interesanti fakti par klimata pārmaiņām
- Viedoklis
- 14.10.2024.
Pāri robežām – kā mēs apdraudam savu un Zemes nākotni
Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām - šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro, kā daba nodrošina gandrīz visus resursus un funkcijas, kas ir izšķirīgi svarīgas mūsu ekonomikas pastāvēšanai, sabiedrības veselībai un vispārējai dzīves kvalitātei.
- Viedoklis
- 03.07.2024.
Atkritumi kā resurss – plastmasas pudeles atgriešana apritē
Plastmasas izstrādājumi joprojām veido vienu no lielākajiem vides piesārņojumiem pasaulē. No vienas puses, tā ir viegli pieejama un salīdzinoši lēta izejviela ar daudzveidīgu pielietojumu, bet, no otras puses, pēdējos gadu desmitos ir saražots tik daudz plastmasas vienību, ka tā kļuvusi par globālu vides piesārņojuma problēmu, tāpēc iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās pašu radīto atkritumu šķirošanā, bet ražotājiem būtu vairāk jādomā par pārstrādātas plastmasas izmantošanu pirmreizējo materiālu vietā.
- Viedoklis
- 18.08.2023.
Zaļmaldināšana – noved līdz tiesas prāvām, attālina no klimata mērķiem
Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing). Turklāt šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.
- Viedoklis
- 21.03.2023.
Iekšdedzes dzinēja aizliegšanas atcelšana sniegtu iespējas jaunām tendencēm
Patlaban automobiļu ražotāju lielvalsts Vācija ir pret iekšdedzes dzinēju aizliegšanu Eiropas Savienībā no 2035. gada un pieprasa sakārtot likumdošanu par labu arī sintētisko degvielu izmantošanai. Jautājuma aktualizēšana ir atbalstāma arī Latvijā, jo svarīgi apsvērt jebkuru tehnoloģisko iespēju, kas ļautu mums virzīties tuvāk klimatneitralitātei. Turklāt alternatīvi varianti veidotu konkurenci un jaunas tendences.
- Eksperta viedoklis
- 19.12.2022.
Kas ir «laba» dzīve?
Pirmoreiz cilvēces vēsturē uz planētas ir vairāk nekā astoņi miljardi iedzīvotāju. 2050. gadā varbūt būs jau 11 miljardi. Mēs visi gribam dzīvot labi — dzīvot ērtās mājās, braukt ar labām mašīnām un ēst kvalitatīvu pārtiku. Tātad konkurence par resursiem tikai pieaug, un aizvien aktīvāk jādomā, kā tos izmantot gudri. Taču jādomā ne tikai par resursu izmantošanu — mēs vairs nevaram atļauties pastāvīga pieauguma paradigmā pastāvošu ekonomisko attīstību, kas balstīta dabas resursu noplicināšanā. Protams, ir grūti pārslēgties no idejas par nemitīgu progresu, kas Rietumu sabiedrību veidojusi kopš apgaismības laikiem, uz principiāli jaunu modeli — ilgtspējīgāku un vairāk aprites ekonomikā balstītu priekšstatu par saimniekošanu.
- Vide
- 19.12.2022.
Audzēt vides apziņu
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
- Dzīve
- 15.12.2021.
- Agnese Meiere
Vēl viens Latvijas «zelts»
Zinātņu doktore Vaira Obuka un arhitekte Estere Savicka no ezera nogulumiem jeb sapropeļa veido sienas paneļus, kas labi absorbē skaņu un izmantojami arī kā dizaina elements
- Eksperti iesaka
- 09.11.2020.
10 veidi, kā gudri taupīt elektroenerģiju
Iesaka Rūta Liepniece, Elektrum Energoefektivitātes daļas projektu vadītāja
- Aktuāli
- 07.05.2019.
Ziņojums: Nesaudzīga saimniekošana rada izmiršanas draudus miljonam sugu
Mūsdienu pasaules nesaudzīgā dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus, kas var skart miljonu sugu visā pasaulē un grauj dabas vidi, no kuras dzīvotspējas atkarīga mūsu ekonomika, dzīves kvalitāte, pārtikas nodrošinājums un veselība, atzīts starptautiskā ekspertu ziņojumā, kas pirmdien publiskots Parīzē.
