1 no 2 miljoniem

Jaunākie raksti

Kolekcionējot maratonus, jāatrisina dažādi izaicinājumi. Reiz Samanta skrējusi vairākus maratonus Āzijā. Pieveikusi distanci karstajās Maldīvās un atklājusi, ka kļūdījusies plānošanā un nākamajā dienā jau jāskrien ziemā — Vendrā Igaunijā. Arī tur Samanta paguva nokļūt. Atēlā: Hošiminā Vjetmanā 2023. gadā.
Klāvs Ozols (pirmais no kreisās) un Pēteris Bērziņš 38 dienās pa Latvijas upēm veica vairāk nekā 800 kilometrus garu ceļu, šķērsojot visu valsti — no Zilupes līdz Bernātiem.

Klāvs Ozols un Pēteris Bērziņš, Latvijas pārlaivotāji

Latvijā netrūkst cilvēku, kuri brīvās dienas labprāt pavada, dodoties pārgājienos gar Baltijas jūras krastu, — daži pat mērojuši visus 497 kilometrus no vienas robežas līnijas līdz otrai. Arī aktīvās atpūtas entuziasti Klāvs Ozols (30) un Pēteris Bērziņš (27) šogad vēlējās šķērsot Latviju, taču doma par iešanu gar jūras krastu nešķita pārāk oriģināla. «Gribējām izdarīt ko tādu, ko līdz šim neviens vēl nebija darījis, tāpēc iedomājāmies izpētīt, vai iespējams tikt no Zilupes Latgalē līdz pat Bernātu ragam Kurzemē pa upes ceļiem,» stāsta Pēteris. Lai piepildītu sapni kļūt par pirmajiem, kas izlaivo cauri visai Latvijai, sagatavošanās darbos un fiziskajos treniņos pagāja gandrīz gads.Vispirms bija jāizveido upju karte. Latv

Evelīna Stiene, speciāli Ir
Folklorā visi jaunieši ir forši, saka Bruno un Rasa Banderi (pirmajā rindā otrais un trešā no labās) no ģimeņu folkloras studijas Garataka jauniešu kapelas. Viņi iesaka 24. maijā Jaunajā Teikā rīkotajā folkfestivālā Taka pašiem pārliecināties, cik daudzpusīga un aizraujoša ir folklora.

Rasa un Bruno Banderi, festivāla Taka dalībnieki

Folklora nav tikai vecas dziesmas, saka Rasa Bandere. «Tās var pārveidot modernās aranžijās un ritmos. Un, dejojot dančus, visiem ir jautri. Tas ir labs fitness.» Viņas brālis Bruno piebilst: «Kā grupa Dagamba klasisko mūziku pārtaisa par mūsdienu roku, tā mēs senas melodijas pārveidojam mūsdienīgā stilā.» 

Vispirms Natālija Neiburga no Melburnas izlasa komentārus un tad — rakstu pēc raksta. Pēc tam pie žurnāla tiek viņas bērni un mazbērni, bet beigu beigās tas dodas pie senioriem, kas apmetušies Latviešu ciemā. Sarunas ekrānuzņēmums

Natālija Neiburga, Ir lasītāja Austrālijā

Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»Natāli

Lasītprasme ir kā muskulis, kas jāuztrenē, saka Kristīne Austere. Viņa radījusi lelli Valodiņu un spēles, lai palīdzētu bērniem apgūt lasīšanas pamatus. «Lasīšana nav tikai grāmata, bet dzīve,» viņa ir pārliecināta. Foto — Agnese Ruperte

Kristīne Austere, lelles Valodiņas radītāja

Pērn februārī liepājniecei Kristīnei Austerei bija jādodas uz kādu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi parunāt par valodu. Tēma viņai ir tuva, jo Kristīne raksta dzeju un darbojas ar bērniem un jauniešiem, ir ieguvusi pedagoģijas maģistra kvalifikāciju darbam ar sākumskolēniem. «Domāju — dzejniece pie sešgadniekiem? Izklausās sausi. Ko ar viņiem darīšu?» Kristīnei radās ideja par lelli Valodiņu, ar kuru kopā bērni varētu spēlēt lasīšanas spēles.«Mana mei

«Akmens laikmetā tekstila nozarē galvenais materiāls bija liepu lūki, tos izmantoja tikpat plaši un dažādiem mērķiem kā mūsdienās poliesteru,» stāsta neolīta pinumu meistare un Latvijas Arheokluba dalībniece Līva Kaprāle

Līva Kaprāle, akmens laikmeta tekstila pētniece

Līva ir tekstilmāksliniece, kas aizraujas ar eksperimentālo arheoloģiju un pēta sava aroda pirmsākumus akmens laikmetā, aizvēsturē, no kuras līdz mūsdienām saglabājies ārkārtīgi maz liecību. Aprīlī nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanas pasākumā Satiec savu meistaru! Lucavsalā viņa vadīs meistardarbnīcu Neolīta pinumu meistarklase, izmantojot dažādas augu šķiedras.

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir