1 no 2 miljoniem
Jaunākie raksti


Klāvs Ozols un Pēteris Bērziņš, Latvijas pārlaivotāji
Latvijā netrūkst cilvēku, kuri brīvās dienas labprāt pavada, dodoties pārgājienos gar Baltijas jūras krastu, — daži pat mērojuši visus 497 kilometrus no vienas robežas līnijas līdz otrai. Arī aktīvās atpūtas entuziasti Klāvs Ozols (30) un Pēteris Bērziņš (27) šogad vēlējās šķērsot Latviju, taču doma par iešanu gar jūras krastu nešķita pārāk oriģināla. «Gribējām izdarīt ko tādu, ko līdz šim neviens vēl nebija darījis, tāpēc iedomājāmies izpētīt, vai iespējams tikt no Zilupes Latgalē līdz pat Bernātu ragam Kurzemē pa upes ceļiem,» stāsta Pēteris. Lai piepildītu sapni kļūt par pirmajiem, kas izlaivo cauri visai Latvijai, sagatavošanās darbos un fiziskajos treniņos pagāja gandrīz gads.Vispirms bija jāizveido upju karte. Latv

Rasa un Bruno Banderi, festivāla Taka dalībnieki
Folklora nav tikai vecas dziesmas, saka Rasa Bandere. «Tās var pārveidot modernās aranžijās un ritmos. Un, dejojot dančus, visiem ir jautri. Tas ir labs fitness.» Viņas brālis Bruno piebilst: «Kā grupa Dagamba klasisko mūziku pārtaisa par mūsdienu roku, tā mēs senas melodijas pārveidojam mūsdienīgā stilā.»
- 1 no 2 miljoniem
- 15.05.2025.
- Baiba Litvina
Māris Mitrevics, Žuļiku muzeja izveidotājs
Gaujas krastā Siguldā, līdzās brīvdabas ekspozīcijai par plostniekiem, nesen atklāts maluzvejniecības apkarošanai veltītais Žuļiku muzejs.

- 1 no 2 miljoniem
- 08.05.2025.
Līga Ābrama, brošu kolekcionāre
Ienākot Līgas Ābramas pagalmā, skatam paveras viena par otru greznākas dzintara, krāsainu stikliņu un dažādu veidu akmens brošas, kas uz sarkaniem samta spilventiņiem izliktas izrādīšanai uz galda, krēsliem un zālienā. «Nesen pārskaitīju — ir gandrīz četri tūkstoši!» viņa saka. Iespaidīgā kolekcija tapusi nepilnu astoņu gadu laikā — to pavisam nejauši aizsākušas divas vecmāmiņas dāvinātās dzintara brošas. Tolaik Līga bija aizrāvusies ar orhideju kolekcionēšanu, bet neesot līdz galam paticis, ka tās zied tikai dažus mēnešus gadā. «Tad es iedomājos — brošas arī ir skaistas kā puķes, bet tās atšķirībā no orhidejām nekad nenozied,» saka Līga.Laikā, kad dzima doma par brošu kol

- 1 no 2 miljoniem
- 24.04.2025.
- Alise Zita Zeidaka
Katrīna Krūze, pasaules lielāko viļņu sērfotāja
Katrīna piedāvā sarunāties četros no rīta pēc vietējā laika — patlaban viņa mitinās Ekvadorā. «Cenšos visu pie datora izdarīt starp trijiem un sešiem no rīta, lai pēc tam varētu sērfot.» Lai kur Katrīna atrastos, agri rīti ir laiks, kad viņa attālināti strādā, lai pēc tam būtu iespēja darīt to, kas patīk, — ne tikai sērfot, bet nodarboties arī ar citiem sporta veidiem. Tieši

- 1 no 2 miljoniem
- 17.04.2025.
Oksana Radionova, lauvu un tīģeru pavairotāja
Zvēri un Rīgas Zooloģiskā dārza personāls pūlējušies divus gadus. Un kad tīģeru pārim Augustam un Taigai pērn 16. decembrī beidzot nāca pasaulē divas meitiņas, tas bijis tik emocionāls brīdis, ka Oksanai aiz prieka birušas asaras, viņa atzīstas. Darbs sācies, tiklīdz saņemta atļauja to darīt. Pasaulē zooloģiskajos dārzos ir apmēram 1000 Amūras tīģeru, un speciālisti rūpīgi uzmana to vairošanu, lai populācija būtu veselīga un lai pēc piedzimšanas viņiem varētu atrast piemērotas mājas.Taču ar to vi


Natālija Neiburga, Ir lasītāja Austrālijā
Vistālāk žurnāls Ir ceļo uz Austrāliju. «Pirms pandēmijas žurnāls pienāca nedēļas vai desmit dienu laikā pēc iznākšanas, bet tagad nāk neregulāri — ar trīs nedēļu nokavēšanos. Bieži sanāk tā, ka ilgāku laiku nav, bet tad atnāk divi numuri,» stāsta Natālija Neiburga no Melburnas. «Katru dienu gaidu, bet tagad pasts ir ārkārtīgi lēns.»Natāli

Kristīne Austere, lelles Valodiņas radītāja
Pērn februārī liepājniecei Kristīnei Austerei bija jādodas uz kādu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi parunāt par valodu. Tēma viņai ir tuva, jo Kristīne raksta dzeju un darbojas ar bērniem un jauniešiem, ir ieguvusi pedagoģijas maģistra kvalifikāciju darbam ar sākumskolēniem. «Domāju — dzejniece pie sešgadniekiem? Izklausās sausi. Ko ar viņiem darīšu?» Kristīnei radās ideja par lelli Valodiņu, ar kuru kopā bērni varētu spēlēt lasīšanas spēles.«Mana mei

Līva Kaprāle, akmens laikmeta tekstila pētniece
Līva ir tekstilmāksliniece, kas aizraujas ar eksperimentālo arheoloģiju un pēta sava aroda pirmsākumus akmens laikmetā, aizvēsturē, no kuras līdz mūsdienām saglabājies ārkārtīgi maz liecību. Aprīlī nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanas pasākumā Satiec savu meistaru! Lucavsalā viņa vadīs meistardarbnīcu Neolīta pinumu meistarklase, izmantojot dažādas augu šķiedras.