Attēls no Aināra Šlesera profila sociālajos tīklos
Ir aicināja uz interviju Aināru Šleseru, taču viņš no izjautāšanas izvairījās
Partijas Latvija pirmajā vietā līderis atteikumu pamatoja ar to, ka «vienmēr žurnāls Ir bijis politiski angažēts» pret Šleseru un viņa partiju. Tāpēc intervijas vietā ieteica Šlesera viedokli noskaidrot sociālajos tīklos.
Taču Ir labāk iesaka pārlasīt oligarhu sarunas, ko Šlesers pirms padsmit gadiem rīkoja viesnīcas Rīdzene štābiņā. Cita starpā tur daudz sprieda arī par varu Rīgā. Ieskatam pārpublicējam dažus sulīgākos sarunu fragmentus par galvaspilsētas tēmām, kas Šleseram tolaik bija īpaši aktuālas un demonstrē viņa pieeju politikai.
Rīgas domes «sapakošana»
Rīdzenes sarunās 2009. un 2010. gadā toreizējais vicemērs Ainārs Šlesers daudz uzmanības veltīja pašvaldībai — plānoja, kā vērtīgos aktīvus apsaimniekot, kur ielikt kāju uz interesantiem īpašumiem.
Piemēram, 2009. gada decembrī tiekoties ar Lattelecom šefu Juri Gulbi, viņš pārrunāja publiskos iepirkumus un biznesa attīstību. Šlesers stāstīja, ka runājis ar mēru Nilu Ušakovu, esot jāsaliek plāns, kā «sakārtot» visus jautājumus. Viņaprāt, «labāk paņemt vienu menedžmentu — kontroli», un tāpēc jāizstrādā plāns. «Tad mēs sazīmējam un uzliekam tādu ilgtermiņa programmu, jo Rīgas dome, ja šoreiz mēs varam sapakot, nu, tad tas ir kaut kas liels tomēr,» Šlesers saka, piesaucot salīdzinājumu ar dārgu un jaudīgu datoru, ar kuru nav jēgas tikai internetā sērfot, ja var apkalpot Pentagonu.
2010. gada martā Šlesers deva uzdevumu jaunajai Rīgas Ūdens valdes priekšsēdētājai Dagnijai Kalniņai: «Uzņēmums jāsapako tā, lai mēs to visu kontrolējam.»
Aktuāls ir jautājums arī par pašvaldības kopuzņēmumu veidošanu, būtiskas jomas nododot politiķu izvēlētās privātās rokās. Tā 2010. gada martā Šlesers tikās ar Dalkia pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču un apsprieda kopuzņēmuma veidošanu, lai pārņemtu Rīgas Siltumu. Šlesers skaidro, ka tas jāuztver kā pilotprojekts. «Mēs pēc vēlēšanām jebkurā gadījumā runāsim par nākamajām tēmām — ūdens, satiksme,» saka Šlesers. Ja ar Rīgas Siltumu izdodas «veiksmes stāsts un domei ir 51, tad tikpat labi šitas uzņēmums var iegādāties 49% arī Rīgas Satiksmes, Rīgas Ūdens, jo, pēc definīcijas, tas ir domes uzņēmums, un pēc tam mēs varam — čuh! vienā brīdī...», skaidro Šlesers.
2010. gada oktobrī jau pēc Saeimas vēlēšanām Šlesers tiekas ar uzņēmēju Ivo Zonni, dodot ievirzi darbībai Rīgā. «Es domāju, ka vajag paņemt Rīgas Namus, un ir jāapskatās, ko tur var izdarīt. Otra interesanta tēma — par Rīgas Mežiem. Tur vajadzētu iziet cauri, kuras ir tās zemes, ko perspektīvā attīstīt, kur ir vērts ielikt kāju durvīs,» saka Šlesers. Būtībā vajagot «uztaisīt sava veida biznesa auditu, kas tur ir, ko var izdarīt, kādus objektus nākotnē var apsaimniekot», un «nevis skriet līdzi [Mārim] Martinsonam, bet izdomāt kaut ko paralēli» un neatstāt domes politiku «visādiem jaunupiem».
Zaķusala: Tramps un Lužkovs
Konkrēts biznesa projekts, kam Rīgas dome Šlesera laikā izrādīja labvēlību, ir kopā ar biznesa partneri Viesturu Koziolu bīdītā nekustamā īpašuma attīstīšana Zaķusalā. Pie šī projekta darbojas firma Zakusala Estates, kurai dome uz 55 gadiem bez konkursa iznomāja 12 hektārus, lai būvētu viesnīcas un dzīvojamās mājas. Gan Šlesers, gan Koziols aktīvi rosījās investoru piesaistei — tika uzrunāts gan Donalds Tramps Amerikā, gan Jurijs Lužkovs Krievijā.
Piemēram, 2011. gada februārī sarunā ar Koziolu Šlesers skaļi rēķināja, ka Zaķusalas attīstīšanai «mums vajag 100 investorus pa 100 tūkstošiem», ko var sagādāt caur uzturēšanās atļauju programmu, ar kuras ieviešanu Šlesers ļoti lepojas. Koziols stāstīja, kā Londonā ticies ar Lužkova sievu Jeļenu Baturinu. «Mēs runājām ar viņu kā čomi,» par tikšanos ar miljardieri stāsta Koziols. Baturinai esot interese ieguldīt, jo projekts Rīgā būtu iespēja dabūt naudu prom no Kremļa.
Citā sarunā Šlesers kādam investoru pārstāvim stāsta, ka viņam esot vienošanās ar Trampu — tas gatavs Zaķusalā taisīt Trump Plaza Riga. Šlesers esot Ņujorkā ticies ar Trampu, un tas atzinis, ka Rīgā esot labākais zemes variants. Projekts gan iestrēga, vairākkārt mainīja īpašniekus, līdz 2014. gadā to pārņēma būvfirma Merks, un Zaķusalā tā arī neslejas ne Lužkova, ne Trampa tornis.
Projekts, kas svarīgs Putinam
Īpašas rūpes Šleseram bija par minerālmēslu termināļa projektu Kundziņsalā, ko oligarhi veidoja kopā ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto miljardieri Dmitriju Mazepinu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā viņš iekļauts sankciju sarakstos, un plaukstošais bizness Latvijā nobloķēts. Taču oligarhu sarunās redzams, kā viss sākās. Bija jāvirza dažādu saskaņojumu saņemšana būvniecībai, tāpēc Šlesers pieslēdzās ar pilnu krūti. «Tu pasaki — šis ir tas projekts, par kuru Putins teica, ka šis ir ļoti svarīgs projekts,» Šlesers pamāca domes darbiniekus, kā panākt rezultātu. «Šis ir prioritārais jautājums,» Šlesers skaidro, «šito jautājumu mums ir jāatrisina krovj s nosu,» viņš saka kolēģim Andrim Amerikam 2011. gada februārī.
Spiediens darbojās. 2011. gada vidū visas atļaujas bija saņemtas, būvniecība varēja sākties. 2013. gada decembrī termināli svinīgi atklāja, televīzijas ziņās grozījās arī Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers. Kopš darba sākšanas 2014. gadā terminālis, kurā vairākums pieder Mazepina koncernam Uralhim, pelnīja saimniekiem miljoniem eiro. Bet kopš kara un sankcijām bizness ir aprāvies. Tagad ZZS ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau kādu laiku pūlas no sankciju cilpas atsvabināt Mazepina kontrolētos kravu termināļus gan Rīgā, gan Ventspilī.
