VIDEO: Polija ceļā uz spēcīgāko armiju Eiropā

Krievijas radīto draudu ēnā Polija par savu prioritāti ir izvirzījusi valsts aizsardzības stiprināšanu.

Žurnāls: Valsts aizsardzības dienests nebiedē

Pirmie brīvprātīgie, kas pērnvasar sāka valsts aizsardzības dienestu, maijā to noslēgs, un trešdaļa jau gatava turpināt militāro karjeru. Žurnāls Ir stāsta, kā tagad jūtas iesauktie karavīri un kā uzrunāt jauniešus, it īpaši viņu vecākus, kurus dienests biedē, jo saistās ar padomju laikiem.

Nav jābaidās, bet jābūt gataviem

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidro jauno valsts aizsardzības koncepciju

VIDEO: Vai Latvija spēs sevi aizsargāt?

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā liek apzināties, ka ar līdzšinējo profesionālo armiju, kas komplektēta tikai uz brīvprātības principa, nepietiek, lai atvairītu iespējāmu uzbrukumu. Tāpēc pagājušajā gadā tika pieteikts jaunais Valsts aizsardzības dienests, kura sākotnējais mērķis bija būtiski palielināt bruņotajiem spēkiem pieejamo cilvēku skaitu gan aktīvajā dienestā, gan rezervēs. Aprīļa sākumā tika pieņemts likums par valsts aizsardzības dienestu, taču nu tā mērķi ir kļuvuši daudz pieticīgāki.

Speciālizlaidums: Valsts aizsardzības dienesta ambīcijas noplok

Žurnāls: Kāpēc sarukušas ambīcijas par valsts aizsardzības dienestu?

Ja šodien uz Latvijas zemes kāju spertu iebrucēju armija, valsti būtu gatavi aizstāvēt aptuveni septiņi tūkstoši profesionālo karavīru, kas šobrīd dien Nacionālajos bruņotajos spēkos, un pieci tūkstoši rezervē esošie karavīri. Aizsardzības pozīcijās stātos vēl aptuveni 10 tūkstoši aktīvo zemessargu, no kuriem 2271 pievienojās pavisam nesen — 2022. gadā.