No kreisās: Dairis Laimiņš, SIA Kārlis īpašnieks, Ivars Alksnis, tehniskais direktors, un Jānis Matisons, valdes loceklis Foto — Edmunds Brencis
Inženierkomunikāciju projektēšanas birojs Kārlis specializējas elektroietaišu un elektronisko sakaru sistēmu projektēšanā. Plānojot jaunas komunikācijas pilsētā, kas ar tām ir pārblīvēta, vissarežģītākā ir saskaņošana ar citiem īpašniekiem, stāsta uzņēmuma īpašnieks Dairis Laimiņš
Projektēšanas biroja Kārlis mājvieta ir Rīgā, Skolas ielā. Ierodamies tur kādā darba dienas rītā, un tā īpašnieks un vadītājs Dairis Laimiņš izrāda mums kabinetus, kuros pie sienām gozējas dažādi ar enerģētiku un būvniecību saistītu organizāciju diplomi un atzinības raksti, bet galdi nokrauti ar biezām mapēm, kurās glabājas dažādas kartes un projekti.
«Mēs projektējam visu, kas saistīts ar kabeļiem. Sākot no televīzijas tīkliem dzīvojamajās mājās un beidzot ar 330 kilovoltu augstsprieguma apakšstacijām,» viņš sāk stāstīt, kad esam apsēdušies uz sarunu sapulču telpā. «To arī man pašam patīk darīt. Esmu apguvis, savulaik studējot. Diemžēl, vadot uzņēmumu, ir miljons citu pienākumu. Jātaisa piedāvājumi, jānodarbojas ar projektu vadību, jāuzrauga visu. Es labprāt kādā brīdī parasētu, taču tam diemžēl vairs nav laika.»
Kārlis ir projektēšanas birojs ar senu vēsturi un garu, iespaidīgu klientu un paveikto darbu sarakstu. To 1991. gadā nodibināja enerģētikas inženiere un Daira sievas vecāmāte Maija Ambrēna, kas tūlīt pēc neatkarības atgūšanas bija paviesojusies pie radiem Kanādā, apskatījusi savām acīm, kā lietas notiek kapitālismā, un, sekojot radu padomam, nodibinājusi savu uzņēmumu. Nosaukums Kārlis izvēlēts par godu Ēriha Marijas Remarka grāmatai Trīs draugi, kurā tā sauca automašīnu, ar kuru varoņi pārvietojās, Dairis stāsta.
Dairis uzņēmumā sācis strādāt 2005. gadā, vēl būdams students, sākumā par elektrosistēmu tehniķi, proti, cilvēku, kurš taisa rasējumus, bet kura darbs jāpārbauda un jāparaksta sertificētam inženierim. Savukārt uzņēmumu viņš vada kopš 2015. gada.
Gaismas pils prasīja gadus
«Nokļuvu šeit tāpēc, ka savulaik aizgāju mācīties par inženieri, izvēlējos enerģētiku, jo šajā sfērā augstskolā bija mazāka konkurence. Paralēli gribēju arī strādāt un sākumā atradu darbu kādā montāžas uzņēmumā, taču bija ļoti grūti izbraukāt uz objektu un atpakaļ un apvienot šo darbu ar studijām,» viņš stāsta. «Tad dabūju darbu Kārlī, kur varēja nodarboties ar projektēšanu. Tas tomēr ir citādi, nekā strādāt objektā. Var atnākt pēc lekcijām vai pasēdēt ilgāk. Tā pamazām augu šajā uzņēmumā, mainīju amatus, vairākus gadus biju projektu vadītājs. Tepat Kārlī iepazinos ar sievu.»
Uzņēmuma klienti ļoti bieži ir arhitekti, kuri, projektējot ēkas būvniecību vai pārbūvi, parasti izstrādā konceptu vai skici un tad vāc dažādu inženieru komandu, kas palīdz tajā ieprojektēt visas nepieciešamās komunikācijas, ūdenssaimniecību, ventilāciju, apkuri, elektrību un citus vadus, kas ir Kārļa inženieru specialitāte. Arhitekts šajā procesā kā tāds skolotājs ganot visus, jo daudzo inženieru idejas kādam ir jāsalāgo kopā, Dairis stāsta.
Lielākais un redzamākais biroja iztrādātais projekts ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka Gaismas pils, kurai te tapuši visu iekšējo un ārējo elektrotīklu rasējumi. Darbs pie tās ildzis vairākus gadus un prasījis gandrīz visus uzņēmuma resursus. Tā dēļ, projektam beidzoties, uzņēmums uz brīdi piedzīvojis krietnu apgrozījuma kritumu, jo aizņemtības dēļ iepriekš atteicies no citiem klientiem un pa šo laiku bija paguvis iziet no aprites. Taču drīz izdevies atkal tajā atgriezties.
«Darba dēļ esmu bijis ļoti daudzos interesantos objektos, piedalījāmies arī Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektā,» Dairis stāsta. «Ideju tur izstrādāja arhitekts, bet mēs — tehnisko projektu. Ap pieminekli ir astoņi stabi, un bija liela ņemšanās, lai varētu visu krāsaini izgaismot. Bija jāpievelk kabeļi un sakaru caurules, un zem katra staba zemē ir apmēram kubikmetru liela sadales kaste, kurā ir automātika, kas nodrošina apgaismojumu.»
Ļoti nozīmīgs biroja klients ir arī uzņēmums Sadales tīkls, kam pieder visa elektropārvades infrastruktūra Latvijā. Tai regulāri ir nepieciešamas dažādas rekonstrukcijas un modernizācijas. Kārlis čakli piedalās Sadales tīkla izsludinātajos konkursos un daļā no tiem uzvar. Tāpat pēdējos gados attīstās saules un vēja parku būvniecība, kuru tuvumā nepieciešamas jaunas augstsprieguma apakšstacijas. Tie ir lieli, sarežģīti un specifiski projekti, kuri uzņēmumam ļauj labi nopelnīt, Dairis atzīst. Pērn tiem veltīts īpaši daudz uzņēmuma laika un darba.
Trūkst jauniešu
Lielākās pārmaiņas, kuras Dairis ieviesa 2015. gadā, pārņemot uzņēmuma vadības grožus savās rokās, bija uzņēmuma darbības sfēras sašaurināšana un atsacīšanās no kokskaidu brikešu ražošanas. Uzņēmumam savulaik piederēja arī šāds bizness, taču strādāja ar zaudējumiem. Viņš atzīst, ka brīdi pat apsvēris Kārli likvidēt un izveidot jaunu projektēšanas uzņēmumu. Tomēr beigās nolēmis paturēt vēsturisko uzņēmumu, kurš bija pazīstams jau vairāk nekā 20 gadus, tā vēstures un labās reputācijas dēļ. Taču pat pēc brikešu ražošanas iekārtu pārdošanas vēl kādu laiku bijis jāatmaksā parādi, kas bija izveidojušes, strādājot šajā sfērā.
«Tas vienkārši nebija veiksmīgs bizness. Tā ir pavisam citāda nozare, kurā nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, bet tagad esam tikuši no tās vaļā. Strādājam tikai projektēšanā un tā vismaz kādu laiku arī darīsim,» Dairis saka. «Citādi uzņēmuma vadības sākšana nebija tik sarežģīta. Nebija pavisam no nulles tas jādara. Sarunas ar bankām, Valsts ieņēmumu dienestu un citām iestādēm bija jauna pieredze. Man jau pirms tam sanāca būt klāt lēmumu pieņemšanas procesos.»
Projektēšanas jomā darba netrūkstot, brīžiem pat nepietiekot darbinieku. To Dairis min kā galveno bremzējošo faktoru uzņēmuma tālākai izaugsmei. Kaut arī Latvijas samērā nelielajā tirgū milzīga izaugsme būtu grūta, uzņēmumam būtu vajadzīgi vēl divi vai trīs inženieri, viņš saka. Uz jautājumu, kāpēc tādus nevar atrast, viņš parausta plecus.
«Jaunieši grib iet influencēt, nevis mācīties inženierzinātnes. Savukārt tie, kas mācās augstskolā un pa vasarām kaut kur piestrādā, parasti aiziet strādāt montāžā, kur var nopelnīt reālu naudu. Ja tu fiziski velc kabeļus, tev par to labi maksā,» viņš saka. «Mēs projektēšanā nevaram uzreiz daudz maksāt, jo cilvēks jau vēl nevar izdarīt darbu. Projektētājam ir liels mācību periods. Cilvēki bieži aiziet uz būvniecību, jo tur var ātrāk tikt pie naudas. Es pats savulaik nonācu projektēšanā, jo gribēju darbu nevis tikai vasarās, bet cauru gadu. Vēl pirms diviem gadiem Kārlī vienmēr strādāja pāris studentu, bet tagad viņu nav, un šis trūkums ir jūtams.»
Projektēšana ir bizness, kurā vislielākais kapitāls ir kvalificēti speciālisti, stāsta Dairis. Lai uzsvērtu kolēģu nozīmi Kārļa panākumu kaldināšanā, viņš uzstāj, ka fotografēties vēlas kopā ar tehnisko direktoru Ivaru Alksni un uzņēmuma valdes locekli Jāni Matisonu, kurus kādā brīdī pieaicina arī uz sarunu.
Ivars uzņēmumā strādā kopš 1993. gada un ir pieredzējis, kā vairāk nekā 30 gados ir mainījusies būvniecība Latvijā. 90. gados cēla bankas, viņš saka, tad līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā attīstījās dažādi infrastruktūras projekti, bet tagad aktualitāte ir atjaunīgā enerģija. «Man vairāk gribētos rūpnieciskus objektus — gan tāpēc, ka tas liecinātu, ka pie mums attīstās ražošana, gan tāpēc, ka tie ir interesanti arī no projektēšanas viedokļa,» piebilst Dairis.
Nacionāli objekti
Projektēšanas birojam nav nepieciešamas tādas iekārtas un investīcijas kā ražotnei. Tiesa, datorprogrammas, kas jānomā, lai varētu strādāt, veidojot visai lielus izdevumus, uzņēmējs stāsta. Jāņem vērā arī tas, ka rasēšana aizņem mazāko daļu no laika, kas jāvelta projekta tapšanai. Daudz laikietilpīgāka ir tā saskaņošana.
Darbs pie projekta sākas ar teritorijas topogrāfiskās kartes pasūtīšanu. Tādas izgatavo uzņēmumi, kas specializējušies šāda pakalpojuma sniegšanā, un tajās attēlotas visas objektā vai līdzās tam uz ielas jau esošās komunikācijas, par kurām jāzina un kuras jāņem vērā, projektējot jaunas. Šādas kartes izstrāde var prasīt pat pāris mēnešu laika, un tikai pēc tam Kārlis var ķerties pie projektēšanas.
«Arī projektēšana ir ļoti sarežģīts process, it īpaši Rīgā. Ja mums būtu tagad jāpārvelk kabelis pāri Skolas ielai, mēs tur ieraudzītu kādām desmit dažādām institūcijām piederošas komunikācijas, tur būtu ūdens, gāze, elektrība, telekomunikācijas,» Dairis saka un nodemonstrē to, atlocīdams lielu papīra karti, kurā tas viss attēlots kā sarežģīts un neprofesionālim nesaprotams līniju ņudzeklis. «Normatīvajos aktos ir noteikts, cik tuvu katrai no tām drīkst pienākt mūsu projektētās līnijas, taču pilsētā vietas trūkuma dēļ šo distanci gandrīz nekad nevar ievērot, un mums ir ar katru komunikāciju turētāju atsevišķi jāvienojas un jāsaskaņo, ja pietuvināmies tām.»
Agrāk bijis fiziski jādodas un jārunā, lai saskaņotu un apzīmogotu projektus. Mūsdienās ir vienkāršāk, jo viss tiek elektroniski iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā, un saskaņošana notiek attālināti. Taču tas tāpat aizņem daudz laika. Pat neliela projekta izstrāde Rīgā prasīs vismaz piecus mēnešus, vīri stāsta.
«Katrā iestādē, kurai pieprasām saskaņojumu, inženieris skatās, vai neesam piegājuši viņu komunikācijām par tuvu un vai nevaram palaist augstāk vai zemāk. Rīgas Gaismai var šķist, ka esam par tuvu stabam, taču mums jāievēro metrs no kanalizācijas, tāpēc jāiet tuvāk stabam,» skaidro Jānis Matisons. «Ar uzkrāto pieredze mēs bieži jau laikus zinām, ko mums atbildēs. Sarežģījumi var rasties tad, ja komunikācijas šķērso privātīpašumu. Taču pilsētā šim nolūkam ir izveidotas tās sauktās sarkanās līnijas jeb komunikāciju koridori, kuros zemes īpašnieks nevar neļaut ierīkot komunikācijas.»
Sarežģīti bijuši projekti, ko uzņēmums izstrādājis Latvijai nozīmīgās vēsturiskās vietās. Piemēram, Brāļu kapu izgaismojumam, kas pilnībā tapis birojā, pašiem veidojot vizualizācijas un iztiekot bez arhitektiem, nepavisam nav bijis viegli pievilkt vadus, jo kapu (kas turklāt ir arī kultūras piemineklis) teritorijā ir daudz īpašu prasību. Tas pats attiecas arī uz Doma baznīcu, kuras pagaidām vēl nerealizētājā, bet izstrādātajā pamatu pastiprināšanas projektā piedalījušies arī Kārļa inženieri. Taču ar šādiem objektiem, tāpat kā ar Gaismas pili un Brīvības pieminekli, vīri lepojas visvairāk.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Atbildības sajūta. Procesā ir tik daudz iesaistītu cilvēku, partneru, darbinieku. Tas nevar apstāties.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Esmu dažkārt pieņēmis lēmumus, kas balstīti emocijās, nevis aprēķinos.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Virzīties uz nosprausto mērķi, taču pieskatīt tēriņus.»
Finanšu dati
