Kā saimniekojis Egils Helmanis Ogres pašvaldībā

Lielu skandālu sacēla Ogres mēra ideja izstādīt sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna kolekciju, kas izraisīja konfliktu ar vietējā muzeja kolektīvu. Protestētāji piketā pie atbildīgās ministrijas pat prasīja Helmaņa atstādināšanu. Foto — LETA

Egils Helmanis (NA) Ogres pašvaldību vada jau otro sasaukumu, apklusinot opozīciju. Šajā laikā novads izcēlies ar skandāliem un ņēmis prāvus aizņēmumus dārgai būvniecībai

Ceturtdienas rītā Ogres centrālajā ielā valda rosība. Jaunbūvētais laukums pilsētas centrā un ekspozīcijai Brīvības ceļš renovētā ēka izmaksājusi gandrīz deviņus miljonus eiro, piecreiz vairāk nekā sākotnēji plānots. «Karš pamainīja prioritātes, bija jābūvē Neatkarības laukums pilsētas centrā,» neplānoto izbūvi skaidro mērs.

Ar Egilu Helmani tiekos pirmo reizi, pirms tam viņš vienmēr tikai atrakstījies uz jautājumiem, nesniedzot atbildes pēc būtības. Šoreiz ir citādi. Helmanis sarunai atvēl krietnu stundu. Pēc intervijas, kurā tieku filmēta, vēl izved mani ekskursijā pa Ogri savā BMW džipā. Kad pēc krietna laika atgriežamies pie domes ēkas, mašīnas stāvvieta joprojām ir brīva. «Pirmajam puikam ciemā», kā Helmanis sevi dēvē, tā laikam piedien. 

Egils Helmanis: «Mums sokas labi, nav nekādas pazīmes, ka mums varētu būt tāds [Rēzeknes pašvaldības finanšu problēmu] liktenis»

Helmanis vada Ogres pašvaldību otro sasaukumu pēc kārtas. Taču kopumā domē bijis pie teikšanas jau 15 gadus. 2009. gadā pirmo reizi ievēlēts, uzreiz kļuva par priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča vietnieku. Priekšsēdētāji mainījās, bet Helmanis amatu saglabāja. 2017. gada vēlēšanās viņa vadītais nacionāļu saraksts uzvarēja un Helmanis iesēdās mēra krēslā. Amatu saglabāja arī pēc 2021. gada vēlēšanām, kurās nacionāļi ieguva 13 no 23 deputātu vietām. 

Helmaņa komandai pievienojās vēl seši no citiem sarakstiem ievēlētie deputāti. Opozīcijā palika tikai četri deputāti — pa diviem no Par! un Reģionu apvienības. «Mēs skaidri zinām, ka mūsu balsojums nekad neko nemainīs,» saka aktīvākā opozicionāre Santa Ločmele no Par! Jebkurš opozīcijas priekšlikums «jau saknē» tiekot noraidīts.

Kad jautāju Helmanim par opozīciju, viņš atbild: «Mums tādas nav», esot saliedēta komanda bez kašķiem. Pieslēdzoties domes sēdēm internetā, katrs var pārliecināties, ka Helmaņa priekšlikumiem tiešām neiebilst neviens no koalīcijas, pat ja darba kārtībā jautājumi iekļauti pēdējā brīdī. Diskutē tikai opozicionāri.

Spilgts piemērs ir domes ārkārtas sēde decembrī, kad visi 17 sanākušie koalīcijas deputāti bez iebildēm atbalstīja papildu 2,2 miljonu eiro piešķiršanu Neatkarības laukuma un apkārtējās teritorijas pārbūves pabeigšanai. Papildus lemts vēl par 1,5 miljonu eiro lielu aizņēmumu Valsts kasē projekta turpināšanai. «Nav pievienota neviena tāme, neviens saistošais dokuments. Atnāciet uz ārkārtas sēdi un vienkārši paceliet rokas. Tā nav atbildīga saimniekošana un laba pārvaldība,» situāciju komentē Ločmele. Viņa piekrīt, ka Neatkarības laukuma sakoptā vide nepieciešama, taču izmaksas un pilsētplānojums nav pārdomāts. Izsekojusi līdzi iepirkumu dokumentācijai, Ločmele sarēķinājusi, ka laukuma izbūve kopā ar ekspozīcijas ēku izmaksājusi 8,8 miljonus eiro. Sākotnēji izsludinātajā iepirkumā laukuma izmaksas bijušas 1,8 miljoni, pārējais «pienācis klāt». Pati ekspozīcija izmaksājusi vēl ap 400 tūkstošiem, atzinis Helmanis.

Domē lēmumi tiek pieņemti un grandiozās idejas izplānotas šaurā lokā, deputātus bieži pat neinformējot, tikai nostādot fakta priekšā — jānobalso, tā ir novērojusi Inta Bērziņa, kas ilgus gadus strādājusi Ogres novada laikrakstos un tagad pārstāv Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrību. Lai arī profesionāļi savā jomā, koalīcijas deputātus viņa sauc par «paklausīgu aunu baru», kuri nobalsos tā, kā priekšsēdētājam vajag.

Miljonus vērti projekti

Kā būtiskāko veikumu aizvadītajos četros gados Helmanis uzskaita jaunbūves. Par 33 miljoniem tapusi moderna Ogres Valsts ģimnāzija un sporta halle ar vieglatlētikas arēnu. 

«Mums bija izšķiršanās — renovēt vecu padomju laiku ēku vai celt jaunu. Nolēmām būvēt jaunu, un tas bija pareizs solis,» saka Helmanis, piebilstot, ka eksāmenus nolikušajiem ģimnāzijas audzēkņiem sekmes esot par 30% augstākas nekā valstī vidēji.

Par 8,9 miljoniem uzbūvēta Ogres Centrālā bibliotēka — daudzfunkcionāls kultūrizglītības centrs, kurā atrodas arī dzimtsarakstu nodaļa. Šī koka būve ieguvusi vairākas godalgas, arī pirmo vietu konkursā Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2023.

Taču auguši arī Ogres ņemtie aizņēmumi Valsts kasē. Četru gadu laikā novada saistību apjoms pieaudzis par 29 miljoniem un tuvojas 119 miljoniem eiro. Vēl vairāk ir tikai Rīgai, Jelgavai, Jūrmalai, Daugavpilij un Valmieras novadam. Finanšu ministrija Ir skaidro, ka aizņēmuma attiecība pret budžeta ieņēmumiem nav augsta — šogad sasniedz 13%. Riski būtu, ja pārkāptu  20%.

Cits redzējums ir Valsts kontrolei, kas šogad apņēmusies izvērtēt, cik lietderīgi pašvaldība rīkojusies ar finansēm. Jau tagad VK padomes loceklis Oskars Erdmanis secina, ka telpa finanšu līdzekļu tālākai piesaistīšanai «ir minimāla, lai neteiktu, ka tās nav». Taču attīstības programma līdz 2027. gadam paredz aktivitātes par vēl 190 miljoniem. «Protams, tās nav jāīsteno obligāti,» saka Erdmanis. «Taču pašvaldības vadība runā par ceļu infrastruktūras projektiem, būvju atjaunošanu, par stadionu, par skolas ēku, ir ūdenssaimniecības un meliorācijas projekti, kas jau ar esošo budžeta izdevumu pieaugumu un saistību apmēru rada jautājumu, vai pašvaldība spēj sabalansēt savu attīstības plānošanu ar faktiskajiem ieņēmumiem.»

Kontrolieru uzmanību pievērsuši pašvaldības izdevumi, kas atsevišķās pozīcijās ievērojami auguši. Piemēram, par 79% kāpusi samaksa par virsstundu darbu un darbu svētku dienās, par 52% — izmaksas komandējumiem. Tiks vērtēts, vai naudas balvas izmaksātas pamatoti.

Kad jautāju Helmanim, vai Ogrei nedraud Rēzeknes liktenis, kur nesamērīgais vēriens noveda gandrīz līdz bankrotam un domes atlaišanai, Helmanis atbild: «Mums sokas labi, nav nekādas pazīmes, ka mums varētu būt tāds liktenis.»

Ogres novada aizņēmumi, galvojumi, ilgtermiņa saistības (eiro)

Varētu labāk?

«Bieži vien mēs novada attīstību uztveram tikai ar jaunu objektu būvniecību, bet labi attīstītā pašvaldībā ir arī nodrošināti pieejami un kvalitatīvi pakalpojumi un uzturētas visas pašvaldības īpašumā esošās ēkas un teritorijas. Diemžēl tas mums pieklibo,» pauž Ločmele no opozīcijas.

Pirms novadu apvienošanās Ikšķilē bijis izcils dienas sociālais centrs, kurā nodrošināti visdažādākie sociālie pakalpojumi, arī bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, fizioterapeiti, ārstnieciskās vingrošanas. Tagad pēc šiem pakalpojumiem iedzīvotājiem jādodas uz Ogri. 

Domes darbu kritizē arī Inta Bērziņa. «Procesu necaurspīdīgums, tiesvedības ar iedzīvotājiem, neatbildēšana uz iesniegumiem — tā ir slikta pārvaldība,» viņa saka. Arī pati bijusi spiesta tiesāties ar pašvaldību par nepareizi aprēķinātu atlaišanas pabalstu pēc gandrīz 22 gadiem, ko nostrādājusi Ogres bāriņtiesā. Dome divus gadus ignorējusi Bērziņas iesniegumu, kurā lūgts kļūdu labot. Nu jau divās instancēs pašvaldība zaudējusi, tiesa piespriedusi piešķirt morālo kompensāciju 2000 eiro apmērā.

Aizrādījumus par sliktu pārvaldību pašvaldība saņēmusi arī no tiesībsarga. Kad 2023. gada sākumā Helmanim bija konflikts ar Ogres muzeju un dome aizliedza atbalsta pasākumu tā darbiniekiem, tiesībsargs pauda bažas, ka pašvaldība ierobežo pulcēšanās brīvību. Savukārt nupat aprīlī tiesībsargs secinājis, ka pašvaldības saistošie noteikumi izvirza tādus papildu kritērijus bērniem no daudzbērnu ģimenēm, kas nesekmē atbalsta saņemšanu.

Tikai atkārtoti jautājot, Helmanis atbild, kas no vēlētājiem solītā tomēr četros gados nav izdarīts. Nav izbūvēts drošs gājēju tunelis zem dzelzceļa. Ir izprojektēts, bet «darbība nenotiek, un finanšu resursi netiek novirzīti». Viņš gan sola meklēt sadarbību ar valsti, lai tuneli tomēr izveidotu.

Ločmele kā negatīvu lietu min dažādu projektu izpildījumu. Vēl iepriekšējā sasaukumā pašvaldība nopirkusi vecu sūkņu staciju Daugavas krastā ar mērķi attīstīt ūdenstūrismu. Izstrādāts būvprojekts par 100 tūkstošiem, bet tad dome atdevusi ēku Zemkopības ministrijai, kuru tobrīd vadīja Helmaņa partijas biedrs Kaspars Gerhards. Kopš NA vairs nav valdībā, darbi apstājušies.

Tāpat iepriekšējā sasaukumā Lielvārdē uzprojektēts bērnudārzs, jau bijis noslēgts līgums ar iepirkuma uzvarētāju, bet pēc novadu apvienošanas šis projekts «norakstīts». Vietā uzcelts «mazāks un dārgāks tikai tādēļ, lai nerealizētu Lielvārdes domes sākto projektu», saka Ločmele. 

Sākotnējais Lielvārdes projekts kopā ar mēbelēm un aprīkojumu bijis plānots par 4,7 miljoniem, bet Ogres novada izbūvētais bez aprīkojuma un mēbelēm maksājis 4,9 miljonus.

Skaļi skandāli 

Četru gadu laikā Helmanis iekūlies vairākos skandālos. 2023. gada sākumā lielu uzmanību piesaistīja viņa strīds ar Ogres muzeja darbiniekiem, kuri atteicās īstenot mēra ieceri — izstādīt sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna kolekciju. Muzeja darbinieki uzskatīja, ka tas nebūtu ētiski kara laikā, kamēr Krievija posta Ukrainu. Publisku atbalstu muzeja darbiniekiem pauda ap 200 cilvēku, pulcējoties akcijā Demokrātija ir trausla kā porcelāns, kurai dome sākotnēji bija liegusi atļauju. Izstādi pēdējā brīdī atcēla, kad kultūras ministrs un Helmaņa partijas biedrs Nauris Puntulis publiski atgādināja, ka politiska iejaukšanās mākslas saturā nav pieļaujama.

Pēc notikušā Helmanis paziņoja, ka muzejā paredzēta reorganizācija. Darbinieki atzina, ka pēc strīda ar mēru sākušās pašvaldības sankcijas — no muzeja telpām uz citām vietām pārcelti iepriekš plānotie pasākumi, muzejam aizliegts pašam komunicēt ar sabiedrību. Pēc konflikta aprīlī dome lūdza KNAB pārbaudīt iespējamu interešu konfliktu, un birojs tiešām sodīja direktori Eviju Smiltnieci ar 310 eiro sodu, jo viņa bija lēmusi par prēmijas un piemaksas piešķiršanu savam laulātajam. Smiltniece un citi darbinieki darbu muzejā pameta.

Pašlaik muzeju vada Jānis Ziņģītis, kurš no Helmaņa saraksta kandidē vēlēšanās. Viņa vietnieks Ritvars Jansons, ilggadējais Saeimas deputāts, muzejā sāka strādāt 2023. gada novembrī, kad NA palika ārpus valdības koalīcijas un Jansons zaudēja parlamentārā sekretāra amatu Kultūras ministrijā.

Interesanti, ka pērn sarunā ar Ir Jansons sūrojās, ka darbs muzejā ar 1550 eiro algu nekāda «siltā vietiņa» neesot, salīdzinot ar koalīcijas politiķu vietām dažādās padomēs. Taču viņa amatpersonas deklarācijā redzams, ka pērn papildus 19 473 eiro algai Jansons no pašvaldības saņēmis vēl 19 200 eiro kā cita veida ienākumus.

Jansons nav vienīgais partijas biedrs, kuram Helmanis atradis siltu vietiņu «pārziemošanai», kad NA zaudēja valdības amatus. Pērn Ir rakstīja par astoņiem NA biedriem vai Helmanim pietuvinātiem cilvēkiem, kuri kopš 2023. gada vasaras sākuši strādāt Ogres domē vai iestādēs. Pusē gadījumu amati radīti no jauna, bet to ieguvēji agrāk strādājuši ministrijās, ko vadīja NA politiķi. Lūgts komentēt biedru pieņemšanu darbā, Helmanis toreiz uz Ir jautājumu pēc būtības neatbildēja, bet atjokoja, novēlot žurnālam palikt tikpat marginālam.

Šis pavasaris atnācis ar jaunu skandālu. Ogres centrā uzbūvēts Neatkarības laukums, un pie tā renovētā ēkā izveidota ekspozīcija Brīvības ceļš. Mērķis esot parādīt, ko nozīmē karš un kā latvieši vēsturē pretojušies okupācijas varai, stāsta Helmanis. Divos stāvos tā vēsta par valsts neatkarību, Latvijas un Ogres novada iedzīvotāju cīņu par brīvību. Savukārt trešajā stāvā atvērta Helmaņa organizēta izstāde Mēs vai viņi par Ukrainas pretošanos Krievijas iebrukumam. Izrādīdams man ekspozīciju, Helmanis stāsta, ka daļu eksponātu pats atvedis no Ukrainas. Te apskatāmi autentiski militārie priekšmeti, deponēti no Čerņihivas. Izstādīta arī krituša Krievijas karavīra uniforma — tieši tās iekļaušanu ekspozīcijā bez atbilstošas procedūras mākslas zinātnieki un pētnieki nosodījuši kā neētisku rīcību.

Taču Neatkarības laukuma izbūve ir tikai daļa no Helmaņa kārtējā lielā projekta — Muzikālā teātra. Jau 2021. gadā kultūras ministrs Puntulis ar Helmani par to parakstīja nodomu protokolu, un nākamajā gadā ministrija pašvaldībai piešķīra 200 000 eiro avansu. Ogre plānoja par saviem līdzekļiem pabeigt projektu pērn līdz 18. novembrim, bet tas nav noticis. Šogad projekta turpināšanai dome plāno Valsts kasē ņemt 1,5 miljonu eiro ilgtermiņa aizņēmumu.

Neatkarīgu mediju trūkums

Vienīgais novadā iznākošais laikraksts Ogres Vēstis Visiem un tā portāls OgreNet.lv saistīts ar Helmaņa politiskajiem domubiedriem — īpašnieka KNK mediji padomē atrodams NA bijušā ģenerālsekretāra Aigara Lūša, bet valdē viņa laulātās Evas Lūses vārds. Un laikraksta toreizējā redaktore Dzintra Mozule 2013. un 2017. gadā no Helmaņa partijas tika ievēlēta domē. Kandidēja arī iepriekšējās vēlēšanās, bet neiekļuva.

Ogres dome izdod savu informatīvo izdevumu Savietis, un par tā saturu tiesībsargs pērn secināja, ka publikācijās pārkāpta politiskā neitralitāte, un aicināja pašvaldību atturēties no sabiedrību šķeļoša satura un dezinformācijas izplatīšanas.

«Mēs kā biedrība iestājamies par to, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nedrīkst kļūt par politiskās propagandas instrumentu, tāpēc nav pieļaujams, ka iedzīvotāju pastkastītēs «bez maksas» regulāri nonāk maldinošs saturs, kurā tiek publicēti teksti un attēli, kas pauž konkrēta politiskā spēka viedokli,» lūgumu pērn tiesībsargam izvērtēt Savieša saturu pamato Inta Bērziņa. Neitrālu saturu par politiku var lasīt žurnālista Māra Rožāna aktīvi uzturētajā Facebook lapā Ogres Ziņas.

Informāciju, ar kādiem medijiem un par kādām summām pašvaldība aizvadītajos četros gados slēgusi sadarbības līgumus, Ogres dome Ir nesniedza. Tomēr pēc publiskās informācijas redzams, ka pašvaldība šogad budžetā paredzējusi būtisku tēriņu pieaugumu komunikācijai. Pērn apraides un izdevniecības pakalpojumiem atvēlēti nepilni 223 tūkstoši eiro, bet šogad jau 350 tūkstoši. Tajā skaitā novada informatīvajiem izdevumiem summa pieaugusi no 191 tūkstoša līdz 267 tūkstošiem eiro, bet televīzijai — no 31 tūkstoša līdz 83 tūkstošiem.

Opozīcijas deputāte Ločmele apgalvo, ka pašvaldības informatīvā izdevuma izplatīšanu nodrošinot Ogres Vēstis Visiem, jo «tur iepirkumā ir uztaisīts viens punktiņš, lai citi pretendenti atkristu». Viņasprāt, mēra Helmaņa parādīšanās ReTV, kur pagājušā gada nogalē sākts raidījumu cikls Ogres novads — šeit dzimst leģendas, kā arī Neatkarības laukuma reklamēšana radio Skonto tieši pirms 8. februāra, kad vēl nebija sācies aģitācijas periods, faktiski bija pašvaldības resursu izmantošana kampaņā.

Vai kampaņa nostrādās, un Helmanis atkal būs Ogres mērs? To šoreiz nenoteiks tikai vēlētāji, jo pērn Saeima grozīja likumu, pieprasot visiem pašvaldību vadītājiem pēc šā gada vēlēšanām saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Helmanis intervijā saka — viņam neesot bažu par pielaides saņemšanu. «Esmu Latvijas patriots līdz kaulam, 90. gados biju Zemessardzē,» viņš lepni saka, bet aizmirst precizēt, ka no zemessargiem pirms 30 gadiem tika izslēgts par dalību bruņotā uzbrukumā. «Es domāju, ka viņš noteikti nesaņems,» par mēra problēmām ar pielaidi pārliecināta ir Inta Bērziņa. Viņa stāsta, ka Ogrē jau sen dzird runas par plānu B — mēra amatam tiekot gatavots Helmaņa vietnieks Gints Sīviņš.