2023. gada martā, gadu pēc atbrīvošanas no apcietinājuma, Aivars Lembergs sociālajos tīklos lepojās ar agri uzziedējušām sniega rozēm
Beidzas pirmais Ventspils domes sasaukums kopš neatkarības atgūšanas, kuru vairs nevada Aivars Lembergs. Tomēr pie domes galda viņš sēž kā agrāk — pašā vidū
Ventspils ostas un tirgus apkārtnē atrast brīvu vietu automašīnai 9. maija rītā nav viegli. Vietējie stāsta, ka iepriekšējā dienā bijuši pat sastrēgumi. Tā šeit nav ierasta parādība, jo, kā Ir agrāk teica ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, šajā pilsētā ir viss, izņemot iedzīvotājus.
Ventspilī dzīvo nepilni 33 tūkstoši cilvēku, ar šādu rādītāju «pilsēta ar rītdienu» ieņem 16. vietu pašvaldību vidū. Kopš Atmodas iedzīvotāju skaits sarucis par 35%, aprēķinājuši NeoGeo.lv uzturētāji. No pilsētām sliktāk klājies tikai Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā.
Lai piesaistītu iedzīvotājus, Ventspils sākusi būvēt jaunus daudzdzīvokļu namus. Dienā, kad Ir viesojas pilsētā, pamatos svinīgi iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, laikrakstu Ventas Balss un trīs monētas no Latvijas Bankas kolekcijas.
Taču tas nav īstais centra rosības iemesls. Izrādās, Ventspilī četras dienas ilgst Kemperu festivāls, kurā piedalās ap 800 dalībnieku no Baltijas un Somijas. Arī tirgus ir labi apmeklēts. Taču jau pēc dažām stundām viss ir tukšs. Placī rosās tikai sētnieki un daži mājražotāji. «Vēlēšanās nepiedalos,» atgaiņājas Ieva Pastore, izdzirdot jautājumu. Viņa nejūt varasvīru atbalstu ne mājražotājiem, ne daudzbērnu ģimenēm, ne pilsētas iedzīvotājiem kopumā. Neesot arī sajūtas, ka ar savu balsi var ko mainīt.
Līdzīgi saka vairāki uzrunātie. «Tas Ventspilī ir diezgan izplatīts viedoklis,» apstiprina bibliotekāre Daiga Burkovska. Viņa strādā plašās, gaišās telpās, kas rekonstruētas ar ES atbalstu. «Varbūt neticība daļēji saistīta ar iepriekšējo pašvaldības vadītāju. Cilvēkiem bija grūti ko ietekmēt no savas puses,» viņa piebilst.
Aiz stūra vairs neslēpjas
Vairāk nekā 30 gadu — no 1988. līdz 2021. gadam — Ventspili vadīja Aivars Lembergs. Šajā laikā pilsētu izklāja ar bruģi un padarīja par ziedu mīļotāju paradīzi. «Dažādos gadalaikos parkos uzzied turpat 300 000 puķu,» Lemberga partija Latvijai un Ventspilij rakstīja iepriekšējo vēlēšanu programmā, solot tā turpināt.
Taču dažus mēnešus pirms vēlēšanām saraksta līderi apcietināja, jo Rīgas apgabaltiesa Lembergu atzina par vainīgu smagos noziegumos — kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, naudas atmazgāšanā. Par spīti tam, saraksts ieguva septiņas no 13 deputātu vietām. Ievēlēja arī cietumā esošo Lembergu. Kaut vairāk nekā 500 reižu svītrots, viņš saņēma visvairāk balsu. Domē tika arī Lemberga sieva.
Tomēr par mēru Lembergs nekļuva, lai gan mēģināja. Būdams cietumā, domes sēdēs piedalīties nevarēja, tāpēc rezultāts iznāca seši pret seši. Opozīcijā nostājās deputāti no Latvijas attīstībai, Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, kā arī Jaunās Vienotības un Latvijas reģionu apvienības saraksta. Taču jau pēc dažām dienām nacionālis Kārlis Vočtavs bija apmetis kažoku un nobalsoja par Jāni Vītoliņu, ļaujot ilggadējam vicemēram kļūt par vadītāju.
«Tagad vismaz ir redzamas nelielas demokrātijas iezīmes,» domi vērtē deputāts Bruno Jurševics (Par!). Beidzot tiekot ņemti vērā arī opozīcijas priekšlikumi. Piemēram, nesen nobalsots, ka politiski represētie pilsētas sabiedriskajā transportā 10 reižu mēnesī var braukt bez maksas. Par to opozīcija cīnījās 10 gadu.
Iespējams, izmaiņas notikušas vairāk nekā septiņus gadus ilgušās tiesvedības rezultātā, pieļauj Jurševics. Uzskatīdami, ka 2017. gadā ievēlētā dome rīkojas prettiesiski, neļaujot opozīcijai būt komisijās un padomēs, vairāki deputāti vērsās tiesā, un šogad beidzot ir gala spriedums — opozicionāriem bijusi taisnība. Mainās arī iedzīvotāju attieksme. «Pirms četriem gadiem cilvēki, sarunājoties ar mani, slēpās aiz mājas stūra. Baidījās, ka kāds ieraudzīs, jo esmu opozīcijā,» atceras Jurševics. Tagad tā vairs neesot.
Joprojām savā vietā
Arī tagad opozīcijas deputātiem gan jāsamierinās ar svarīgas informācijas drupačām. Piemēram, pērn decembrī darba kārtībā bija jautājums par nacionālas nozīmes industriālā parka izveidi, taču mēra vietnieks Guntis Blumbergs (LuV) aicināja to atlikt, jo esot ienākusi jauna informācija, ko «diemžēl vēl neesam paspējuši izskatīt». Kāds no opozīcijas jautāja, kas tā par informāciju, bet atbildi nesaņēma. «Jauna informācija ir jauna informācija. Aicinu kolēģus uzticēties!» Blumbergs attrauca.
Sēdē piedalījās arī Lembergs. Cietumā nosēdējis vienu gadu, viņš tika atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu. Arī otrās instances tiesa viņu atzina par vainīgu un piesprieda četru gadu cietumsodu, taču spriedums ir pārsūdzēts, jāgaida Augstākās tiesas lēmums.
Kaut pēc statusa ir vienkāršs deputāts, pie domes sēžu galda Lembergs aizvien ieņem vietu pašā centrā, kur daudzus gadus sēdēja kā priekšsēdētājs. Pie kreisās rokas sēž domes vadītājs Vītoliņš, pie labās — vicemērs Blumbergs. «Tā ir neformālā varas parādīšana,» pārliecināts Jurševics. Domes darbinieces Lembergam «pienes maizītes un tēju», kamēr pārējie iztiek ar ūdeni. Lai gan Vītoliņš iebilst, ka «krēsli nav iezīmēti», video ierakstos redzams, ka neviens nesēž Lemberga vietā, ja viņš sēdē nepiedalās.
Lembergs ir arī aktīvākais runātājs sēdēs: darbiniekiem regulāri pieprasa skaidrojumus, uzdod sagatavot ziņojumus, reizēm nokaunina. Norāj arī opozīcijas deputātus. Tā notika arī diskutējot par traģisko avāriju, kurā gāja bojā ansambļa diriģente un jauniete. Lembergs pretiniekus norāja par centieniem taisīt «šovu uz nelaimes rēķina» un ieteica aiziet uz kapiem nolikt puķes. Tas bija martā, bet jau maijā pats ar domes vadību sēdēja pirmajās rindās koncertā, kurā vāca ziedojumus smagi cietušai ansambļa dalībniecei.
Neuzticības balsojums
Tā gan nav, ka Vītoliņš tikai izpilda pavēles. To apliecina balsojums par jau minēto industriālo parku. Pērnvasar par šo iespēju Vītoliņš Ir stāstīja ar lielu aizrautību. Tam bija atvēlēti 500 hektāru, kur izbūvēt ražotnēm nepieciešamo infrastruktūru. No ES fondiem varēja saņemt 10 miljonus eiro.
Tomēr martā domes deputāti nolēma projektu pārtraukt, šādu lēmumu atbalstīja visi Lemberga partijas deputāti. Pats Lembergs neilgi pirms jautājuma izskatīšanas sēdi pameta, bet viņa sieva Kristīne gari skaidroja, ka ES noteikusi pārāk augstus kritērijus un pastāv risks tos neizpildīt. Tādā gadījumā pašvaldībai nāktos atmaksāt saņemtos miljonus.
Lai gan sēdē piedalījās, Vītoliņš izvēlējās nebalsot. «Protams, nav patīkami, ja mēram nav vairākuma atbalsta,» viņš atzīst, «tomēr vairāk vainoju pats sevi, jo neizdevās kolēģus pārliecināt, ka rezultātus iespējams sasniegt.» Ventspils ir vienīgā no piecām Latvijas pašvaldībām, kas parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, tomēr nolēmusi no iespējas atteikties.
Kamēr domē lauž šķēpus par uzņēmējdarbības veicināšanu, daži ventspilnieki ir nobažījušies par koncertzāles Latvija lietderību. To atklāja pirms sešiem gadiem, bet trūkst skatītāju, lai koncerti atmaksātos. 2022. gadā pašvaldība Kurzemes Filharmoniju dotēja vairāk nekā miljona apmērā. Vainojot repertuāra izvēli, no amata atbrīvoja koncertzāles māksliniecisko vadītāju Miku Magoni. Tomēr situācija nav uzlabojusies. Arī šogad dome dotācijām atvēlējusi vairāk nekā miljonu eiro.
Turklāt koncertzāles projektu patlaban vērtē Eiropas Komisijas audits, Ir uzzināja Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. Ēku būvēja mūzikas skolas vajadzībām, ES atvēlēja gandrīz deviņus miljonus eiro.
Cīņa par ostu
Par uzņēmējdarbības attīstību Ventspilī gan tiešām vajadzētu rūpēties. Luminor bankas ekonomista Pētera Strautiņa aprēķini par algu izmaiņām eksporta nozarēs rāda, ka pašvaldību vidū Ventspils atrodas pēdējā vietā pēc pieauguma no 2014. līdz 2021. gadam.
Ekonomika pilsētā klibo, jo četru gadu laikā divarpus reižu krities kravu apgrozījums ostā, skaidro Vītoliņš. Tas sācies pēc tam, kad 2019. gada beigās pašvaldību izslēdza no Brīvostas valdes. «Tāds ir rezultāts valsts saimniekošanai,» viņš uzsver, nepieminot ne vēlāko kara ietekmi, ne arī sākotnējo iemeslu, kāpēc Saeimai bija jāgroza Ostu likums. To darīja, reaģējot uz ASV sankcijām pret korupcijā apsūdzēto Lembergu, lai pasargātu ostas biznesu. Tagad valdība atkal virza likuma grozījumus, kas dotu valstij un pašvaldībām līdzvērtīgas balsstiesības ostu padomē. «Tas no satiksmes ministra puses ir solis pretī pašvaldībām,» priecājas Vītoliņš. Tikmēr opozīcijas deputāts Aivis Landmanis (LRA) ir nobažījies, jo «katrā partijā vienmēr būs kāds nodevējs, kas var sašķaidīt valsts balsis».
Šogad Ventspilī startē astoņi saraksti — par vienu vairāk nekā iepriekš. Latvijai un Ventspilij pirmais šoreiz ir Vītoliņš, Lembergs seko pēc viņa.
Laika gaitā ventspilnieku simpātijas pret Lemberga partiju sarūk — 2013. gada vēlēšanās tā ieguva gandrīz 70% balsu, pēc četriem gadiem 62%, bet pēdējā balsošanā vairs tikai 54%. Opozicionārs Jurševics prognozē, ka šogad atbalsts būs mazāks par pusi un Lembergam nāksies meklēt sadarbības partnerus. Landmanis priekšvēlēšanu debatēs jau saredz nākamo koalīciju — ar Lembergu gatava strādāt NA, Stabilitātei! un Saskaņa, bet Jurševics vēl pievieno arī Latviju Pirmajā vietā.
