Ilustrācija — Image Creator
Pirms pieciem gadiem jaunā vara Rīgā solīja restartu. Kādi ir rezultāti?
Pārmaiņu koalīcija. Tā sevi pieteica četri saraksti, kas pēc ārkārtas vēlēšanām 2020. gadā vienojās restartēt Rīgu pēc desmit gadus ilgās Saskaņas valdīšanas. Rīgu gandrīz trīs gadus vadīja Mārtiņš Staķis, līdz 2023. gadā iekšējs konflikts izjauca koalīciju — pārmetot partneriem nodevību, mērs atkāpās no amata, Progresīvie nonāca opozīcijā, un vadības grožus pārņēma Vilnis Ķirsis (JV).
«Ir soļi pareizajā virzienā. Bet vai to varētu saukt par restartu… Es tā negribētu teikt,» par piecu gadu darbu spriež sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Krista Asmusa. Dome kļuvusi daudz atvērtāka sadarbībai ar nevalstisko sektoru, tomēr daudz kas palicis neizdarīts. Piemēram, 2022. gadā pieņemtajā pretkorupcijas stratēģijā uzdevumi nav izpildīti — lobiju reģistra izveide, lielāka atklātība par iepirkumiem līdz 10 tūkstošiem eiro.
Šajā rakstā aplūkosim, kā veicies ar solījumu izpildi un kas Rīgā mainījies būtiskās jomās — ekonomikas izaugsmē, iedzīvotāju skaitā, pilsētas labiekārtošanā un sociālajos pakalpojumos.
Mobings
Nila Ušakova laikā korupcijas skandāli bija kļuvuši par Rīgas pašvaldības firmas zīmi. Pārmaiņu koalīcijai izdevies lauzt šo tradīciju, taču nevar teikt, ka jaunā dome iztikusi pavisam bez skandāliem.
Visskaļākais bija saistīts ar Satiksmes departamentu. Kad 2023. gadā dome saņēma anonīmu ziņojumu, ka sadārdzinātos ceļu remontos tajā izšķērdēti vairāki miljoni, mērs Staķis ierosināja disciplinārlietu pret departamenta vadītāju Jāni Vaivodu un infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu. Aizdomās turētos atstādināja. Bet viņi ātri vien atgriezās amatos, jo pēc Staķa atkāpšanās novilcinātā disciplinārizmeklēšana beidzās ar čiku un arī KNAB atteicās ierosināt krimināllietu.
Tiesa, pēc gada Vaivods iekūlās jaunā skandālā un pašlaik tiek tiesāts par 50 tūkstošu eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra padomniekam Jānim Meirānam, lai nokārtotu ministrijas atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām uz zemesgabaliem pie lidostas. Tikai pēc otrā skandāla Vaivods zaudēja mēra Ķirša uzticību un amatu.
Interesants blakus temats ceļu remontu skandālā saistīts ar juristu Māri Knoku, kurš sāka Vaivoda disciplinārlietas izmeklēšanu, taču vēlāk Ķirša vadītā dome viņu atlaida. Knoks vērsās tiesā, kas jau divās instancēs lēmusi, ka atlaišana bija prettiesiska — vērtējama kā mobings pret darbinieku un slēpts sods. Tagad Knoks pēc aptuveni gadu ilgas apmaksātas dīkstāves ir atgriezies darbā un turklāt pārstāv pilsētu jaunajā tiesvedībā pret Vaivodu, kurš apstrīd savu atbrīvošanu.
Skaļš skandāls domē uzvirmoja 2022. gadā, kad uzņēmējs Igors Trubko piedāvāja kukuli Progresīvo frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam, kurš nekavējoties vērsās KNAB. Uzņēmējs gribējis pārņemt pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās mājas, sākot ar tām, kam ir lielākie uzkrājumi vai iedzīvotāju parādi. Tieši piedzītās soda naudas veidotu kukuļa summu — 100 tūkstoši eiro par atsevišķām mājām un divi miljoni eiro par visu RNP portfeli. Krimināllietu tagad turpina iztiesāt Rīgas apgabaltiesa.
Politiskā mikromenedžēšana
Rīgas ekonomika aug straujāk nekā vidēji ES, secināts domnīcas LaSER pērn publicētajā pētījumā par Rīgas metropoli. Tā ir laba ziņa. Līdz paraugāmies uz kaimiņiem. «Pēc ienākumu līmeņa Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas par 7—8 gadiem. Ar pašreizējo attīstības tempu Viļņas un Tallinas ienākumu līmeni Rīga nesasniegs nekad,» ekonomists Oļegs Krasnopjorovs skaidro pētījumā.
Dati rāda skarbu ainu. Rīgas metropolē IKP faktiskajās cenās uz iedzīvotāju 2021. gadā bija 71% no ES vidējā, savukārt Viļņā — 91%, bet Tallinā — 94%. Gadu vēlāk Tallina jau bija sasniegusi 99%, bet īpaši žilbinošs ir tieši Viļņas izrāviens, jo vēl 2018. gadā tās rezultāts bija tikai 78% no ES vidējā. Rīgas metropole «gadiem zaudē starptautisko konkurētspēju, pievilcību investoru, uzņēmumu un arī mūsu pašu talantīgāko prātu skatījumā», secina LaSER pētnieki.
Partijas solīja situāciju labot — piesaistīt investīcijas, celt konkurētspēju un radīt darbavietas, tomēr pēdējos trīs gadu laikā Latvijā ieplūdusi tikai piektā daļa no visām Baltijas valstīs veiktajām ārvalstu tiešajām investīcijām. Tikmēr Igaunijā 24%, bet Lietuvā 56%.
Vienlaikus jāuzsver, ka Rīgā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā ārvalstu tiešās investīcijas ik gadu palielinājušās. 2023. gadā galvaspilsētā ieplūda aptuveni 10 miljardi eiro, divreiz vairāk nekā 2018. gadā — pēdējā, kad Rīgu vēl stūrēja Ušakovs.
Ik gadu audzis arī pilsētas budžets, 2022. gadā ieņēmumiem pārsniedzot miljardu. Tomēr atsākuši augt arī parādi, kas pašlaik ir 861 miljons eiro.
Investīciju piesaisti Rīgai nav iespējams skatīt atrauti no visas valsts, piemēram, darbaspēka pieejamības, nodokļu politikas un investīciju drošības, norāda Māris Vainovskis no Ārvalstu investoru padomes. Tomēr kā vienu no šķēršļiem viņš min pārlieku politizāciju. Pēc pirmajām tikšanās reizēm ar investoriem politiķiem vajadzētu tālāko darbu nodot neatkarīgiem profesionāļiem.
Vainovskis mudina no politiskā spiediena atbrīvot arī pilsētas kapitālsabiedrības. Kad 2020. gadā Rīgas vadību pārņēma pagaidu administrācija, tā pasūtīja visu kapitālsabiedrību auditu. Secinājumi lika izbrīnā ieplesties acīm. Skaidras naudas darījumi nevietā, nolaidība un pašvaldības vēlme ieperināties privātos biznesos. Piemēram, Rīgas Pilsētbūvnieks zaudēja vismaz 1,7 miljonus eiro gadā, jo 17 tā zemesgabali stāvēja neizmantoti. Rīgas zooloģiskajā dārzā antilopes, zebras un pērtiķi gandrīz palika bez mājām, jo domes departaments bija uzņēmies koordinēt Āfrikas savannas būvniecību, neiesaistot procesā pašu zoodārzu. Rezultātā bija pārkāptas tik daudzas dzīvnieku labturības prasības, ka kapitālsabiedrība atteicās to pārņemt valdījumā. Rīgas namu pārvaldnieka auditā atklājās rīdzinieku naudas izšķērdēšana, mākslīgi sadārdzinot remontus un apsaimniekošanas izmaksas.
Pārmaiņu koalīcija solīja to mainīt un jau pirmajā darba gadā atlaida daļu no uzblīdušās administrācijas, ārpakalpojumā nodeva parādu piedziņu, lauza līgumus ar švakiem sadarbības partneriem. Lai sakārtotu saimniecību, likvidēja uzņēmumu Aqua Riga, kas kopš 2012. gada nodarbojās ar fasētā dzeramā ūdens ražošanu, un apvienoja četras kapitālsabiedrības, Rīgas Namiem pievienojot Rīgas Pilsētbūvnieku, Rīgas Centrāltirgu un Rīgas Servisu. Lai uzlabotu pārvaldību, darbojas Kapitālsabiedrību konsultatīvā padome. Tajā darbojas arī Vainovskis no Ārvalstu investoru padomes.
Uzņēmumu attīstību ilgstoši bija kavējusi fiktīva nodarbināšana, politiska atbildību sadalīšana par kapitālsabiedrībām, partijām lojālu cilvēku iecelšana padomēs un valdēs. «Manuprāt, šajā sasaukumā nenotiek tas, kas agrāk notika,» Vainovskis redz uzlabojumu. Piecu gadu laikā kapitālsabiedrībās esot izveidojusies institucionāla pretestība politiķu vēlmēm. Ja jau ir pretestība, vai joprojām ir arī politiskais spiediens? «Es zinu, ka tas ir. Ir ļoti nepareizi, ja politiķis var kapitālsabiedrības finanšu direktoram piezvanīt un teikt — man vajag šito līgumu nokoriģēt. Un tādi zvani notiek. Domāju, ka tie notiek katru mēnesi, katru nedēļu,» viņš atbild. Konsultatīvā padome organizējot regulāras mācības, skaidrojot politiķiem labu pārvaldību. Viņš domā, ka politiķu mikromenedžēšana, lai arī nav pilnībā izskausta, tomēr gājusi mazumā. Turklāt ar pagaidu administrācijas ieviesto padomi gan Staķa, gan Ķirša vadībā «reāli rēķinās, un tas nav tikai vārdos».
Rīga tukšojas
Galvaspilsētas centrs ir strauji iztukšojies. Pēdējos 20 gados Rīga ir zaudējusi 20% iedzīvotāju, bet centrā pat 40%, secina LaSER pētījums. Iedzīvotāju sarukums bijis straujāks nekā citās Baltijas jūras reģiona galvaspilsētās. Tikmēr iedzīvotāju skaits kāpj pierīgas pašvaldībās, uz kurām rīdzinieki pārvākušies.
Viens no būtiskākajiem iemesliem — pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums Rīgā. 72% rīdzinieku dzīvo padomju laikā celtās paneļu daudzstāvenēs. Rīgā ir seši tūkstoši šādu ēku, daudzu tehniskais stāvoklis ir veselībai un dzīvībai bīstams, jau 2020. gadā secināja Valsts kontrole.
Pirms vēlēšanām partijas solīja piestrādāt pie ēku atjaunošanas un jaunu mājokļu būvēšanas, arī samazināt nekustamā īpašuma nodokli. Ar darbiem klājies švaki. Pēdējo 15 gadu laikā lielākais Rīgā renovēto daudzdzīvokļu namu skaits vienā gadā svārstījās starp trīs un 11. Aizpagājušā gada rekords — 57 atjaunotas ēkas, bet pērn skaitlis atkal apsīcis līdz desmit.
Arī iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Kopš 2020. gada — par astoņiem tūkstošiem. Laime nelaimē, ka līdz ar to sarucis arī iedzīvotāju skaits, kas gaida rindā uz sociālajiem dzīvokļiem. Šogad tādu ir vairs tikai 1,7 tūkstoši. 2018. gadā rinda bija divreiz garāka.
Pēdējās sociālo dzīvokļu mājas — pavisam 218 dzīvokļus — pilsēta nodevusi ekspluatācijā 2020. gadā. Pretēji koalīcijas solījumiem šajā sasaukumā pašvaldība nav uzbūvējusi nevienu īres dzīvokli. Tiesa, pilsēta noslēgusi nodomu protokolu par 1000 īres dzīvokļu izbūvi pašvaldībā nodarbinātajiem speciālistiem. Tomēr tas neatrisina problēmu, ka tikai 11% no Rīgas mājokļiem ir celti pēc neatkarības atjaunošanas. LaSER pētnieki secina, ka pašlaik tiek uzbūvēti aptuveni 2,3 tūkstoši jaunu dzīvokļu gadā jeb 0,67% no Rīgas mājokļiem. Turklāt pat tie attīstītāji, kas piedāvā it kā ekonomiskās klases mājokļus, tos pārdod virs tirgus vidējās vērtības. Tāpēc pieejamo cenu kategoriju nodrošina tikai vecie padomju laika dzīvokļi.
Tukši palikuši arī solījumi par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu. To bija apņēmusies gan Jaunā Vienotība, gan Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības saraksts, gan Jaunā konservatīvā partija. Tomēr Rīgā nodokļa likme zemei ir nemainīga 10 gadus. Lai gan palielināts sabiedrības grupu skaits, kas var saņemt nodokļa atvieglojumus, kopš 2021. gada faktiskais atvieglojumu saņēmēju skaits samazinājies par 17%, Ir noskaidroja domē.
Uz papīra palikuši arī citi solījumi nodokļu jomā, piemēram, JV plānoja ceturto daļu no nodokļa ieņēmumiem novirzīt konkrētās apkaimes attīstībā, bet tas nav noticis. Nav ieviesta arī JKP solītā atbalsta programma pirmā mājokļa iegādei, tāpat Attīstībai/Par un Progresīvo solījums ieviest modernu mājokļu stratēģiju, kas palielinās dzīvokļu pieejamību un samazinās īres cenas.
Joprojām autocentriska
«Sākumā mums bija lielas cerības, bet vilšanās nāca pavisam drīz,» par satiksmes jomu saka apvienības Pilsēta cilvēkiem pārstāve Gunita Piterāne. Pārmaiņu koalīcija solīja mazināt sastrēgumus, uzlabot infrastruktūru un drošību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, bet Piterāne secina, ka tas nav piepildījies. Viņu apbēdina, ka pilsēta likvidēja velojoslu uz Čaka ielas, tā arī neuzlaboja Barona ielu un neieviesa gājēju ielu Tērbatas ielā. Vanšu tilts ir sliktā stāvoklī, bet pārbūves iepirkums arvien tiek atlikts. Brasas tiltu saremontēja, bet vienā tilta pusē likvidēja ietvi un brauktuves joslas atstāja tik platas, ka mašīnas pār tiltu traucas lielā ātrumā. Rīga turpina būt autocentriska, un tas nāk kopā ar papildu sastrēgumiem un bīstamāku vidi, secina Piterāne. «Jau piecus gadus klausāmies vienu un to pašu, ka viss tiek darīts, bet atkal klāt vēlēšanas, un tā arī nekas nav izdarīts.»
Pie Centrālās stacijas un 11. novembra krastmalā gājējiem joprojām jāiet pa neomulīgiem tuneļiem. Nav solītā metrobusa uz IKEA. Turklāt šī sasaukuma laikā likvidēts arī nakts sabiedriskais transports, ko tagad gan atjaunos kā pilotprojektu. Nav arī vienotās biļetes Rīgas transportam un dzelzceļam, ko solīja visas koalīcijas partijas.
Toties izdevumi pilsētas transportbūvju uzturēšanai un ielu seguma atjaunošanai ir ļoti pieauguši, salīdzinājumā ar 2018. gadu — par 71%. Pērn budžetā tam atvēlēti jau 140 miljoni eiro. No 2021. līdz 2024. gadam asfaltēti 929 tūkstoši kvadrātmetru brauktuvju un 171 tūkstotis kvadrātmetru ietvju. Pēdējos četros Ušakova gados atjaunoja divreiz mazāku apjomu brauktuvju, toties par ceturto daļu vairāk ietvju platības.
Visas koalīcijas partijas solīja būvēt arī veloceliņus. Nav piepildījušies solījumi ar tiem savienot pilnīgi visas pilsētas apkaimes, taču ierīkošana notikusi straujāk nekā iepriekš. Trīs gados jaunā dome izbūvējusi 15,8 kilometrus — divreiz vairāk nekā Ušakova laikos no 2015. līdz 2017. gadam.
Uz bērnu rēķina ietaupa miljonu
«Nevaru teikt, ka ir ārkārtīgs lēciens,» vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa atbild, vai pašvaldība rūpējusies par ģimenēm ar bērniem. Viņa izceļ vairākas labas lietas — centrā mierināta satiksme, turpinās tādas programmas kā Veselīgs rīdzinieks, pilsēta ieviesusi Ģimeņu atbalsta reģistru, lai nodrošinātu ērtu pieeju pašvaldības pakalpojumiem. Bet, kamēr citas pašvaldības vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu kāpinājušas jau līdz tūkstotim eiro, Rīgā tie joprojām ir 150 eiro. Galvaspilsētas skolās visiem skolēniem vairs nav pieejamas brīvpusdienas. Sākumskolēniem brīvpusdienas apmaksā valsts, bet tālāk bezmaksas ēšana pienākas tikai bērniem no daudzbērnu vai trūcīgām ģimenēm.
Aktīviste sadusmojas, ja dzird runas, ka Rīga plāno būvēt vēl kādu jaunu bērnudārzu. Organizācija par to runājusi 16 gadus, bet nu pienācis brīdis, kad ir par vēlu — bērnu kļuvis pārāk maz. Tagad jāmeklē labāki veidi, kā ieguldīt naudu ģimeņu atbalstam. To liecina arī budžeta skaitļi — 2023. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu domei izdevies ietaupīt miljonu uz bērnu piedzimšanas pabalstu rēķina, jo uz pusi samazinājies to saņēmēju skaits.
Ar dāsniem solījumiem par to, kā uzlabot sociālo jomu un izglītību, partijas 2020. gadā neskopojās. Gan JKP, gan JV solīja paaugstināt pirmsskolas pedagogu algas līdz vismaz 1000 eiro mēnesī. To izdevies izpildīt, bet tikai tāpēc, ka pirmsskolas pedagogam, kas strādā pilnu slodzi, valdības noteikumi paredz minimālo algu 1526 eiro. Kad tā bija mazāka, Rīga skolotājiem piemaksāja, bet ar 2023. gada rudeni šādu piemaksu vairs nav.
JV solīja arī iestādīt koku par godu katram jaundzimušajam. Šis solījums nav izpildīts. NA/LRA solīja atbalstīt adopciju un aizbildniecību. Arī šo nav izdevies izpildīt — 2020. gadā Rīgas bērnu aprūpes iestādēs mita 109 bērni, diemžēl šis skaits turpinājis augt līdz 143.
Toties ar uzviju izpildīts Attīstībai/Par, Progresīvie solījums sociālajā jomā ieguldīt par trešdaļu vairāk. 2018. gadā sociālajai aizsardzībai tērēja 90 miljonus eiro jeb 9% no pilsētas izdevumiem, savukārt 2023. gadā — jau 164 miljonus jeb 12%. Divkāršojusies ir summa, ko pilsēta tērē pabalstiem, bet būtisks faktors te ir karš, jo gandrīz trešā daļa pabalstu kopsummas jeb nepilni 10 miljoni 2023. gadā aizgāja no Ukrainas atbraukušo bēgļu atbalstam. Vienlaikus pilsēta ir ievērojami palielinājusi finansējumu sociālajai aprūpei dzīvesvietā, asistenta pakalpojumiem ģimenēs, kā arī finansējumu veco ļaužu pansionātiem. Finansējums sociālajiem pakalpojumiem kopš 2018. gada kopumā divkāršojies līdz 108 miljoniem eiro. Kā šo atbalstu turpināt, ja iedzīvotāju skaits turpinās sarukt un ekonomikas attīstība neuzņems apgriezienus, jādomā nākamajai pilsētas vadībai.
VIEDOKĻI
Kāpēc iešu balsot
Anželika Litvinoviča, sabiedriskās līdzdalības aktīviste un daugavpiliete
Iespēja piedalīties vēlēšanās ir liela privilēģija, īpaši ņemot vērā, ka man ir baltkrievu saknes, tāpēc ar skumjām sekoju līdzi tur notiekošajam. Arī Gruzijā un citās valstīs cilvēki cīnās par savām tiesībām. To redzot, daudz vairāk novērtēju, kas mums ir dots. Dalība vēlēšanās man saistās arī ar cieņu — gan pret Latviju, gan pret tiem, kuriem nav iespējas brīvi vēlēt. Nevaru iedomāties situāciju, kurā satieku cilvēku no nebrīvas valsts un saku: «Zini, es neaizgāju balsot, jo man tajā dienā nebija laika.» Ir cilvēki, kas par šo iespēju būtu gatavi izliet asinis.
Valters Sīlis, režisors
Mums visiem vēl jāmācās piedalīties politiskajos procesos. Daudzi domā — ja aizejam uz vēlēšanām, darbs ir padarīts, taču patiesībā tas ir tikai visa sākums. Arī pārējā laikā mums jānorāda savām pašvaldībām, kas vajadzīgs un kur nepieciešamas pārmaiņas, tikai tad tās var notikt. Tāpēc svarīgi, lai pašvaldībās strādātu cilvēki ar līdzīgu redzējumu — mūsu intereses taču nepārstāvēs tie, kam tās ir pilnīgi pretējas. Uz vēlēšanām jāiet, lai ievēlētu tādus pašvaldību pārstāvjus, ar kuriem pēc tam būs iespējama sadarbība.
Anna Andersone, uzņēmēja
Uz vēlēšanām ir jāiet vienmēr — tā ir iespēja noteikt, kā attīstīsies mūsu pašvaldības. Taču šajos laikos, kad tiek apdraudēta gan drošība, gan demokrātija, ir īpaši svarīgi nepalikt malā. Ja neiesaistāmies politiskajos procesos, riskējam zaudēt tās brīvības, kas mums pašlaik ir. Esmu rīdziniece, un man šajās vēlēšanās būs svarīgi atbalstīt tos, kuri iestājas par Latvijas un Rīgas neatkarību. Citādi mēs Rīgu varam zaudēt. Bet, ja zaudējam Rīgu — pilsētu, kurā dzīvo gandrīz puse valsts iedzīvotāju —, pastāv risks ātri vien zaudēt arī Latviju.
