Melu magnāta bankrots

Ziņas pārāk sarūgtina vai uztrauc? Kā būtu ar viskija mēriņu pludenākam skatam uz pasauli?

Neraizējieties, neesmu pārkarsusi Arizonas svelmē un šī nav mana atbilde nervozajam mūsdienu pulsam — tikai vēstures citāts. Apmeklējot savas jaunās universitātes mediju muzeju, vitrīnā pamanīju radioaparātu, kura korpusā iekļauta glīta karafe ar glāzēm. Izrādās, pagājušā gadsimta vidū Amerikā kļuva populāri šādi radio, lai Otro pasaules karu izgājušo nāciju atveldzētu uzreiz vairākos veidos.

Kā par brīnumu, mūsdienās televizorus un interneta abonementus nepārdod komplektā ar sedatīviem. Kaut arī iespējas ar šo tehnoloģiju palīdzību cilvēkus satricināt un satracināt ir plašākas kā jebkad.

Aizvadītajā nedēļā tam bija skaļš apliecinājums — Ameriku pāršalca ziņa par vairāk nekā 45 miljonu dolāru sodu, ko zvērinātie piesprieda melu ziņu magnātam Aleksam Džonsam. Viņam tiesā nācās ieskatīties acīs vecākiem, kuru bērni gāja bojā Sendijhukas skolā pirms desmit gadiem — vienā no asiņainākajām apšaudēm ASV vēsturē. Džonss pēc traģēdijas murgoja, ka nekādas šaušanas nav bijis un tā esot valdības kampaņa, lai panāktu ieroču ierobežošanu. Kaut gan Džonsa biznesa impērija ar tautas apstulbošanu nopelnījusi milzu summas, tagad sazvērestības teoriju cepējs cenšas glābties, piesakot bankrotu un turpinot melot par savām finansēm. Protams, firmu nosaukumos viņš lepni atsaucas uz vārda brīvību. Taču šis spriedums atgādina, ka patiesība un taisnīgums nav tukša skaņa. Tiesa ir sadzirdējusi ģimeņu advokāta vienkāršo un skaidro lūgumu: «Apturiet melu monetizāciju.»

Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ar Hamfrija stipendiju sākusi mācības Walter Cronkite School of Journalism Arizonā un raksta sleju no ASV.

Līdzīgi raksti

Par ko lai balso?

Pirms pašvaldību vēlēšanām šovasar šo jautājumu dzirdu daudz biežāk nekā citkārt. Un jautātāju balsī skan gandrīz vai izmisums. Jo viņi dzīvo Rīgā un jūtas kā spīlēs starp pienākumu iet uz vēlēšanām, lai nepieļautu galvaspilsētas atgriešanos korupcijas renstelē, bet vienlaikus «gaišo spēku» kandidātiem trūkst harismas, paveikto darbu saraksts šķiet pārāk īss, vai par viņiem pirmo reizi esam padzirdējuši tikai tagad, kampaņas karstumā.Mani šis jautāju

Ieslēdz Kārli

Cik neparedzama ir dzīve! Pāršķirstu pagājušā gada žurnāla Jāņu numuru, kur no vāka smaida staltais pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis. Viņam rokās vareni airi, divu vīru augumā. Rokas, airi un neticami sīksta griba — tas ir spēks, kas ļāva Kārlim šķērsot okeānus visapkārt zemeslodei. Intervijā par viņa ceļojumu ir daudz skaistu vietu, bet tagad īpaši zīmīgs man šķiet citāts par pārvarētajām briesmām: «Goda vārds, nenodarbinu savu prātu ar domām par bēdīgu iznākumu vai nāvi! Mana izvēle ir pārslēgt domas uz citu, labāku kanālu.»Pagājis gandrīz gads, un

Klusē Ainārs

Aināram Šleseram ļoti patīk runāt. No tribīnēm. Tālruņa kamerā. Mītiņos. Atbalstītāju priekšā un tad, kad viņš domā, ka liekas ausis viņu nedzird. Atceros, klausoties viesnīcā Rīdzene ierakstītās oligarhu sarunas, Šlesera daudzrunība bija tik nogurdinoša. Tāpat kā tagad «intervijas» Džilindžera raidierakstos. Vai tikai latvieši jau nebūtu noslīkuši Šlesera vārdu plūdos, ja ne ķīniešu izgudrojums — vismaz tiktokā viņam jārunā īsāk.Taču ir reizes, ka

Bez zelta zivtiņas

Tāda nedēļa šoreiz, ka tiešām noderētu zelta zivtiņas trīs vēlēšanās, lai atrisinātu karstāk gruzdošos jautājumus, uz kuriem nezinu atbildi, rakstot šīs rindas otrdienas vakarā.

Jaunākajā žurnālā