
Ilustrācija — Krišs Salmanis
Kādi ir zāļu cenu reformas pirmie rezultāti? Veselības ministrija uzsver — recepšu zālēm cenas ir kritušās. Taču Ir pētījums atklāj, ka populārākie bezrecepšu medikamenti aptiekās tagad maksā vairāk
Dienās, kad Karīnai ir migrēnas lēkme, viņai ir grūti pacelt galvu no gultas. Moka durstīgas, asas sāpes. Sāpīgs ir katrs solis, tāpēc jāsaņemas, lai pat izvestu pastaigā suni. «Tad es noeju no piektā stāva, apsēžos uz trotuāra maliņas un sunim saku, lai viņš iet staigāt. Sēžu un gaidu,» viņa stāsta. Sāpes pavada slikta dūša, reizēm vemšana. Mežģās mēle, tirpst sejas kreisā puse. Kaitina smaržas un skaņas. Migrēna rada panikas lēkmi, jo viņa zina, ka atkal sāpēs divas dienas. Panikas lēkme rada muskuļu krampjus.
Savulaik Karīnai bijušas pat 22 šādas dienas mēnesī. Viņa aktīvi meklē terapijas, pirms gada mainīja nodarbošanos. Lēkmju skaitu mēnesī izdevies samazināt līdz piecām. Karīna ir tikusi pie valsts kompensētām injekcijām, tāpēc pārtraukusi aptiekās medīt migrēnas zāles Cinie un Calvinia, kas, laikus iedzertas, lēkmi spēj apturēt pusstundas laikā. Bet viņa joprojām ir aktīva 220 dalībnieku lielajā WhatsApp grupā, kas apmainās ar informāciju par medikamentu cenām. Rezultāti kopš reformas priecē, bet ne līdz galam.
Karīna Zaņģe ir Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja. Ekseļa tabulā viņa apkopojusi čata dalībnieku ziņojumus. Piemēram, Cinie iepakojums pērn novembrī maksājis 34 eiro. Janvārī 28,29 eiro. Martā jau 14,75.
Tendence apstiprina, ka Veselības ministrijas īstenotā reforma samazinājusi šī migrēnas pacientiem tik svarīgā medikamenta cenu. Bet tad kāda čata dalībniece norādīja, ka aprīlī Latvijas Aptiekā pirkusi Cinie par 29 eiro. Kāda cita aprīlī Salacgrīvas Medus aptiekā par 14,77 eiro. Vēl kādai meitenei aprīlī Lietuvā iepakojums maksājis 9,79 eiro. Lai gan jaunajā gadā stājās spēkā likuma grozījumi, kas nosaka — ražotāju zāļu cenas Latvijā vairs nedrīkst būt augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.
«Nebūtu jābūt tā, ka pacientiem jāskraida pa aptiekām un jāmeklē, kur lētāk. Cena tiešām atšķiras uz pusi,» saka Karīna. Arī pēc reformas migrēnas pacienti turpina meklēt zāles Lietuvā. Populāri kļuvis tās vest arī no Ēģiptes, kur Cinie iepakojums maksājot tikai trīs eiro. «Man atsūtīja pamēģināt, ir O. K.,» saka Karīna. «Es gan nezinu, vai tās zāles ir reģistrētas, bet aktīvā viela ir un noņem sāpes.»
Dārgas zāles Latvijā ir ilgi sasāpējusi problēma. Pat ja ražotājs medikamentam noteicis mazāku cenu nekā kaimiņvalstīs, tās galu galā var izmaksāt dārgāk, jau 2019. gadā secināja Konkurences padome. Salīdzinot Baltijā biežāk pirktās 20 zāles, viņi toreiz konstatēja, ka 16 medikamentiem ražotāji Latvijas zāļu lieltirgotājiem bija noteikuši zemāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, bet tikai astoņi patiešām bija lētāki arī aptiekas plauktā.
Par spīti tirgotāju pretestībai, veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) beidzot virzīja zāļu cenu reformu, kas stājās spēkā šā gada sākumā. Ir pēta, kāds bijis ieguvums no pārmaiņām. Uzreiz jāsaka — nav piepildījušās reformas pretinieku prognozes, ka pacientiem var pietrūkt zāļu. Realitātē vienai lieltirgotavai uzlikts sods par mākslīgas zāļu nepieejamības radīšanu.
Ieguvums 75% pacientu
«Bija tikai bažas. Slikti, slikti! Neviens mums nenāca pretī. Lieltirgotavas gribēja mani nogāzt no amata. Sūtīja brošūras deputātiem, ka viņi, nabadziņi, neko nevinnē. Prese rakstīja, televīzija kliedza, apmeloja mani,» par pretestību reformai saka veselības ministrs Abu Meri. «Šī reforma ir laba,» viņš vērtē. Lai gan rezultāts varētu būt vēl labāks, ja nozare jau pagājušajā gadā būtu sadarbojusies ar ministriju tā, kā tagad. Piemēram, aptiekas pērn atteicās izpaust, cik daudz papīra recepšu apkalpo. Valstij par to datu nebija, tāpēc nevarēja precīzi aprēķināt, kādi būs aptieku ienākumi no ieviestās farmaceita pakalpojuma maksas. Lieltirgotavas biedēja, ka pēc cenu ierobežošanas daļa zāļu Latvijā vairs nebūs pieejamas. Ministrs tagad guvis pārliecību, ka visa šī biedēšana bijusi velta. Zāļu pieejamība nav mainījusies, un no farmaceita apkalpošanas maksas aptiekas nopelna vēl vairāk, nekā ministrija bija rēķinājusi.
Augsto zāļu cenu Latvijā līdz šim ietekmēja divas būtiskas lietas. Pirmkārt, mums PVN zālēm ir 12%, bet kaimiņos krietni zemāks — Igaunijā 9%, Lietuvā 5%. Tomēr tikpat liela ietekme bijusi arī atšķirīgam cenu veidošanas mehānismam. Ministru kabineta noteikumi paredz, cik lielu piecenojumu ražotāja cenai drīkst uzlikt zāļu lieltirgotājs un aptieka.
Lietuvā un Igaunijā ir noteikti piecenojuma griesti, bet Latvijā līdz šim to nebija. Piemēram, Igaunijā uzcenojuma maksimālā robeža ir 6,39 eiro. Pēc vecās sistēmas Latvijā lieltirgotavas piecenojums tādas pašas cenas medikamentam bija trīsreiz lielāks — 22,14 eiro. Un tas bija arī divreiz lielāks nekā Lietuvā, noskaidroja Konkurences padome.
Zāļu reforma ietver vairākas būtiskas lietas, lai situāciju mainītu. Līdzās izmaiņām kompensējamo medikamentu klāstā un apjomā ministrs apņēmās par 15— 20% samazināt cenas recepšu medikamentiem, mainot uzcenojuma modeli. Ministrija lēsa, ka izmaiņām vajadzētu samazināt ieņēmumus no recepšu zālēm — lieltirgotavām par 10,5 miljoniem eiro, bet aptiekām par 18,4 miljoniem.
Kopš jaunā gada lieltirgotavu uzcenojums recepšu zālēm vairs nav noteikti procenti no zāļu cenas, bet gan fiksēta maksa — 50 centi par iepakojumu. Bet aptiekas drīkst pievienot vēl no 0,50 līdz diviem eiro atkarībā no zāļu iepirkuma cenas.
Vienlaikus aptiekās ieviesta maksa par farmaceita pakalpojumu — 0,75 eiro par katru recepšu zāļu iepakojumu jāsamaksā pircējam, bet valsts vēl papildus piemaksā 1,75 eiro mazajām aptiekām un 0,75 eiro lielajām. No maksājuma ir atbrīvoti bērni, trūcīgas personas un patvēruma meklētāji no Ukrainas.
Turklāt reforma nosaka, ka zāļu ražotājs par zālēm bez PVN nedrīkst prasīt vairāk kā Lietuvā vai Igaunijā un cenu ražotājs drīkst celt ne biežāk kā reizi gadā.
Un pirmie mēneši pēc reformas rāda, ka rezultāti patiešām ir — 75% pacientu ikmēneša recepšu zāļu rēķini samazinājušies par gandrīz 13 eiro, aprēķinājusi ministrija. Sevišķi cena samazinājusies dārgajām zālēm.
50 visvairāk pirkto recepšu zāļu iepakojuma vidējā cena samazinājusies par 13% — no 10 līdz 8,7 eiro, ministrija secinājusi, apkopojot pirmo trīs mēnešu datus. Kopumā 93% no visiem 3393 recepšu medikamentiem pēc reformas cenas kritušās vai nav mainījušās, norāda ministrija.
Piemēram, cukura diabēta pacientiem svarīgais Ozempic pirms reformas maksāja 88,02 eiro, bet tagad 75,98. Pretsēnīšu līdzekļa Terbinafin Activis iepakojuma cena kritusi no 71,3 eiro līdz 57,28, ar jauno zāļu cenu piemēriem dalās Benu aptieka.
Slēptās cenas
Jaunais uzcenojuma modelis samazinājis dārgo medikamentu cenu, bet vienlaikus arī nedaudz paaugstinājis tiem, kas iepriekš maksāja mazāk par pieciem eiro. Ministrija noskaidrojusi, ka aptuveni 10% recepšu zāļu pircēju lieto tikai šādus medikamentus. To cena par iepakojumu vidēji pieaugusi no 0,25 līdz 1,1 eiro mēnesī. Ja pacients lieto, piemēram, četrus šādus lētos medikamentus, viņa rēķins mēnesī attiecīgi palielinājies.
«Protams, tas nav pieļaujami, ka cilvēki, piemēram, pensionāri, maksā vairāk. Mums vajag izdomāt, kā to samazināt,» saka ministrs. Par to sāktas sarunas ar lieltirgotājiem. Viņi prasa palielināt uzcenojumu medikamentiem, kas maksā vairāk nekā 100 eiro, jo ar tagad atļauto 50 centu piecenojumu neesot rentabli tos izplatīt. Ministrs cer atrast kompromisu. Ļaut palielināt piecenojumu dārgajām zālēm un vienlaikus samazināt lētajām. Kā sarunas virzīsies, pagaidām vēl pāragri prognozēt.
Ministrs apņēmies arī ieviest farmaceita pakalpojuma maksas griestus. Uz to aicina, piemēram, Latvijas Diabēta asociācijas priekšsēdētāja Gunta Freimane. Ar reformas rezultātiem kopumā viņa ir apmierināta, tomēr diabēta pacienti ir starp tiem, kam mēnesī jālieto pat 10 recepšu medikamenti. Un tas nozīmē, ka aptiekā jāpiemaksā 75 centi par katru iepakojumu.
Ministrs piekrīt, ka griesti noteikti vajadzīgi, un tādi būšot. Recepšu digitalizācija tagad ļauj ievākt datus un izstrādāt risinājumu. Piemēram, martā Latvijas aptiekās atprečoti 1,5 miljoni recepšu zāļu iepakojumu, no tiem 27% gadījumu viens pacients pircis vairāk nekā piecus medikamentus, bet 4% gadījumu — vairāk nekā 10 medikamentus.
Lai gan vēl vajadzīgi uzlabojumi, ministrs cer, ka reformas rezultātā Latvijas iedzīvotājiem vairs nenāksies braukt uz Lietuvu pēc lētākām zālēm. Bet kā tad ar Cinie? Lietuvā tas nopērkams par nepilniem 10 eiro, bet pie mums joprojām maksā stipri dārgāk — zāļu reģistrā maksimālā pieļaujamā cena aptiekās ir 25,56 eiro. Bet likums taču nosaka, ka ražotāju cena Latvijā nevar būt dārgāka! «Tas ir tāds zāļu ražotāju mārketings,» skaidro Abu Meri. Ražotāji reizēm vienojas uz laiku dot konkrētām valstīm labāku cenu, bet tas neparādās valstu deklarētajos zāļu reģistros. Iespējams, Lietuva saņēmusi izdevīgāku piedāvājumu īslaicīgajai cenai, pieļauj ministrs. Vienlaikus viņš norāda, ka Igaunijā šis medikaments maksā 18 eiro.
Patlaban Latvijā uz laiku samazinātas cenas aptuveni simt recepšu medikamentiem, to vidū arī Cinie, Ir apstiprina Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs. Šīs cenas netiekot publiskotas, lai ražotāji nezaudētu interesi par Latvijas tirgu. «Šādas sistēmas plusi atsver mīnusus,» viņš ir pārliecināts.
Bezrecepšu zāles sadārdzinās
«Darbojas tirgus principi. Tā tas ir visur un vienmēr,» saka Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, vaicāta, vai uzcenojuma samazinājums aptiekas varētu mudināt celt cenas bezrecepšu zālēm. Viņas vadītā asociācija apvieno četras lielās aptieku ķēdes, taču ar informāciju par zāļu cenām tām nav ļauts apmainīties, tāpēc sīkāk komentēt viņa to nevarot.
Lai noskaidrotu reālo situāciju, Ir veica pētījumu un atklāja, ka populārāko bezrecepšu medikamentu cenas aptiekās patiešām ir palielinājušās.
Jau pērn rudenī Ir lūdza Zāļu valsts aģentūru sagatavot sarakstu ar 100 biežāk pirkto bezrecepšu zāļu aktīvajām vielām. Konkrētus medikamentu nosaukumus aģentūra nevarēja saukt, jo tas esot komercnoslēpums.
Ir lūdza farmaceita palīdzību, lai identificētu konkrētos medikamentus. Izvēloties identiskas devas un apjomu, analizējām, kādas bijušas šo zāļu cenas četru lielāko aptieku ķēžu interneta veikalos pagājušā gada 5. novembrī un šā gada 8. aprīlī. Lai dati būtu salīdzināmi, analīzi veicām 70 medikamentiem, kuri pētījuma brīdī bija pieejami visās četrās aptiekās identiskos iepakojumos.
Atsevišķu zāļu cenas katrā no aptiekām ir svārstījušās, dažas ir dārgākas, dažas arī lētākas, taču 70 populāro zāļu kopējais grozs ir sadārdzinājies visās aptiekās. Visvairāk — Benu aptiekā par 10%, tad seko Euroaptieka ar 4% pieaugumu, bet Apotheka un Mēness aptiekā — katrā par 1%.
Nosakot pieaugumus vidējai zāļu cenai visās aptiekās, desmit vislielākie sadārdzinājumi mērāmi 14—30% robežās. Taču, aplūkojot konkrētu medikamentu sadārdzinājumu atsevišķās aptiekās, lielākais sasniedz pat 96% vai svārstās ap 50%. Piemēram, salīdzinoši lēto sirds pilienu RFF cena gandrīz dubultojusies Mēness aptiekā, bet pretiekaisuma preparātam Nurofen forte pieaugusi par 50% Benu aptiekā un 38% Apotheka. Būtiski kāpusi arī salīdzinoši dārgāku bezrecepšu zāļu cena, piemēram, hemoroīdu ārstēšanas līdzeklim Procto-Glyvenol vai aknu traucējumu samazinātājam Essentiale forte un saaukstēšanās sezonā aktuālajām zālēm Coldrex vai Sinupret forte.
«Aptieka no savas puses nav apzināti paaugstinājusi cenas ne citiem produktiem, ne bezrecepšu medikamentiem. Bezrecepšu zālēm likumdošanā noteikts maksimālais uzcenojums, kuru nedrīkst pārsniegt. Savukārt pārējo preču cenas nosaka tirgus — konkurence un pieprasījums,» norāda Benu aptiekas pārstāve Agnija Greiziņa.
Citas aptiekas komentārus Ir nesniedza.
Arī bezrecepšu zālēm likums nosaka uzcenojuma griestus, taču tie ir gana augsti, lai ļautu aptiekām visai brīvi konkurēt. Dažas aptiekas koncentrējas uz zemāku cenu piedāvāšanu, citas cenšas piesaistīt apmeklētājus ar augstākiem ienākumiem, stāsta Sergejs Akuličs no Zāļu valsts aģentūras. Cenu atšķirības bezrecepšu medikamentiem ietekmē gan līgumi ar ražotājiem un lieltirgotājiem, gan aptieku stratēģija, apjoma atlaides iepirkumā. Aģentūra regulāri domājot, kā samazināt finanšu slogu zāļu pircējiem, bet «visu nevar nogriezt, jo jāsaglabā komersantu interese par Latvijas tirgu», skaidro Akuličs.
Arī aģentūras novērojumi liecina, ka bezrecepšu medikamenti kļuvuši dārgāki. Akuličs to saista ar inflāciju un arī aptieku piesardzību. No komersantiem dzirdējis, ka bažās par reformas ietekmi uz biznesa rentabilitāti uzņēmumi samazinājuši iepriekš piedāvāto atlaižu apjomu. «Konkurence droši vien atvedīs atlaides atpakaļ,» viņš prognozē.
«Gaidīt, ka zāles paliks lētāks, ja elektrība, degviela un viss pārējais paliek dārgāks... Tas droši vien būtu naivi,» komentē Jānis Lībķens, zāļu lieltirgotavas apvienojošās Nacionālās zāļu apgādes asociācijas vadītājs.
«Varbūt daži gribēja kompensēt to zaudējumu, pilnīgi iespējams,» Ir pētījumā noskaidroto komentē ministrs Abu Meri. Reforma skārusi tikai recepšu medikamentus, jo bez tiem nevar iztikt, viņš norāda. Turklāt «mēs arī nevaram likt ražotājiem un lieltirgotājiem nepelnīt».
Dati par to, kā pārmaiņas būs ietekmējušas aptieku biznesu, ministrijai varētu būt pēc mēneša, norāda valsts sekretāre Agnese Vaļuliene. Pirmās indikācijas ļauj domāt, ka minimāli apgrozījuma kritumi būs.
Recepšu medikamenti veido ievērojamu daļu no aptieku apgrozījuma, tie būtiski ietekmē arī peļņas rādītājus, Ir apgalvo Benu aptieka. Turklāt aptieku pamatizmaksas arvien palielinoties. Prognozi par to, kā reforma būs ietekmējusi peļņu, uzņēmums gan nesniedz.
Zāļu valsts aģentūras dati rāda — pērn Latvijā pārdoti 49,6 miljoni zāļu iepakojumu, no tiem 31,2 miljoni bija recepšu zāles. Naudas izteiksmē šī proporcija ir vēl vairāk par labu recepšu zālēm — no pērn kopējā 559 miljonu eiro apgrozījuma 467 miljonus ienesa recepšu zāles.
Kas ir ar krājumiem?
Zāļu valsts aģentūra mājaslapā regulāri publicē zāļu piegādes pārtraukumu sarakstu — medikamentus, kas Latvijā nav pieejami. «Vēl pagājušajā nedēļā tur bija 17 lapas, šodien jau 22,» saka Lībķens no Nacionālās zāļu apgādes asociācijas. Ja pārtraukums ir līdz mēnesim, panikai neesot pamata, tomēr viņš vērš uzmanību uz būtisku problēmu — valstī joprojām nav medikamentu krājumu krīzes brīžiem.
Līdz šim par krājumu uzturēšanu lielā mērā rūpējušies lieltirgotāji, taču samazinātais uzcenojums vairs nemotivējot to darīt. Tagad lieltirgotāji drīzāk plāno, kā atvestās kravas uzreiz izvadāt pa aptiekām, lai tās vispār nav jātur noliktavā. Turklāt jādomā arī par loģistikas optimizēšanu. Agrāk aptiekas saņēmušas piegādes pat divas un četras reizes dienā, bet tagad tā vairs nevar. Norādu, ka sava loģika jau tajā ir, bet Lībķens iebilst: «Ja skatāmies no ekonomikas viedokļa, protams, ir. Bet, ja jums saslimis bērns un ārsts izrakstījis recepti, jūs gribēsit zāles tajā pašā dienā un tūlīt pat!» Protams, aptiekas varētu labāk plānot krājumus, tomēr baidās, ka medikamentus neizdosies pārdot un tad tie būs jānoraksta zaudējumos.
Visvairāk no loģistikas optimizācijas varētu ciest lauku aptiekas, kur piegāde ir dārgāka un ilgāka. Lieltirgotāji meklējot risinājumus, tomēr esot skaidrs, ka aptiekas vairs nesaņems tādu servisu kā agrāk. «Paradumi būs jāmaina gan aptiekām, gan pacientiem.» Lībķens cer, ka ar ministriju izdosies vienoties par piecenojuma paaugstināšanu dārgajām zālēm, jo citādi to izplatīšana esot kļuvusi nerentabla.
Vaicāts par zāļu krājumu krīzēm, ministrs Abu Meri norāda, ka slimnīcās medikamentu krājumiem jābūt vismaz diviem mēnešiem uz priekšu, arī aptiekās to esot pietiekami mēnesim. Ar lieltirgotājiem viņš sola strādāt, lai kopīgi atrastu risinājumu.
Tomēr gan ministrs, gan Sergejs Akuličs no aģentūras norāda, ka reforma nav ietekmējusi zāļu pieejamību — tā saglabājusies 98% līmenī, kā līdz šim. Trūkstošie 2% rada galvassāpes, taču šie traucējumi notiek dažādu ražošanas un loģistikas izaicinājumu dēļ. Piemēram, lielā pieprasījuma dēļ visā pasaulē trūka amoksicilīns. «Tad jābūt brīnummāksliniekam, lai atrastu risinājumus, ko nav izmēģinājuši visi pārējie,» saka Akuličs.
Tieši potenciālais zāļu trūkums bija viens no reformas pretinieku argumentiem. Viena lieltirgotava sodīta ar 5000 eiro sodu par mākslīgas nepieejamības radīšanu. Veselības inspekcija apstiprina, ka sods uzlikts februāra sākumā un to saņēmusi viena no četrām lielākajām zāļu lieltirgotavām Latvijā. Tā atteikusies aptiekai piegādāt zāles, kas bija tās noliktavā. Ne inspekcija, ne ministrija neatklāj uzņēmuma nosaukumu. «Ja pazūd kāds medikaments Latvijā, uzreiz uzsprāgst sociālie tīkli. Kurš vainīgs? Abu Meri vainīgs. Domāju, tas varētu būt viens no iemesliem — sitiens reformai, ka tā nav veiksmīga,» šo gadījumu komentē ministrs.
Turklāt papīra recepšu digitalizācija nu ļāvusi fiksēt arī savādus gadījumus, kad iedzīvotāji atprečojuši nesaprātīgi lielus medikamentu daudzumus. Kāds cilvēks trīs mēnešu laikā nopircis 109 recepšu medikamentus, cits 96, vēl kāds vienā mēnesī 71. Ministrs pieļauj, ka šādas rīcības iemesls varētu būt ne tikai zāļu tālāka tirgošana, bet arī mākslīga pieejamības samazināšana, izpērkot no aptieku plauktiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem