Ko es varu?

Vai jums ir sanācis rakņāties atkritumos, lai atgūtu izmestu lietu? Neparastākā reize man gadījās Indijā — izrādījās, ka milzīgā sarkanā pastkaste vairs nepilda savu funkciju un tajā nupat iemestā pastkarte ir pievienojusies drazu čupai. Likās, ka uz visiem laikiem, jo izķeksēt to neizdevās arī apkārt saskrējušajiem palīgiem. Liels bija pārsteigums un prieks, kad sūtījums tomēr pienāca Latvijā — kāds bija to izvilcis un nevis pievācis dārgo marku, bet aiznesis līdz īstai pastkastei. Nepazīstamu cilvēku laipnība vienmēr stiprina manu ticību labajam šajā pasaulē.

Paļaujos, ka arī vēlēšanu rezultāti to stiprinās, kaut šonedēļ ceru uz tieši pretēju līdzcilvēku rīcību — nerakņāties drazās! Lai politikas mēslainē izmestie krāmi tur arī paliek. Kā mums var noderēt «līderi», kuru darbu savtīgums, domu cinisms un valodas netīrība tik uzskatāmi atklājās oligarhu sarunās Rīdzenē? Nekā.

Saeimas vēlēšanas iekrīt laikā, kad skaidrāk nekā jelkad kopš neatkarības atjaunošanas redzam — droša un sekmīga valsts nākotne nav pašsaprotama vai garantēta, mums tā pacietīgi jāveido ar gudriem lēmumiem un godprātīgu darbu.

Latvija ir izdevusies valsts, jo tauta spējusi izšķirošos brīžos izdarīt saprātīgas izvēles, lai kā arī vilinātu malduguņu piesolītāji, kas dalījuši banānus, patriotisma kvēlē musinājuši nestāties ES un NATO, kārdinājuši ar Krievijas naudas leiputriju vai tagad cenšas iedzīvoties no cilvēku ciešanām pandēmijas un kara krīzē.

Sestdien vara — un atbildība par Latviju — atkal būs katra pilsoņa rokās. Ja grūti izvēlēties, palīdzēt var Ir politiskais Tinderis.lv. Balsojam gudri!

Līdzīgi raksti

Par ko lai balso?

Pirms pašvaldību vēlēšanām šovasar šo jautājumu dzirdu daudz biežāk nekā citkārt. Un jautātāju balsī skan gandrīz vai izmisums. Jo viņi dzīvo Rīgā un jūtas kā spīlēs starp pienākumu iet uz vēlēšanām, lai nepieļautu galvaspilsētas atgriešanos korupcijas renstelē, bet vienlaikus «gaišo spēku» kandidātiem trūkst harismas, paveikto darbu saraksts šķiet pārāk īss, vai par viņiem pirmo reizi esam padzirdējuši tikai tagad, kampaņas karstumā.Mani šis jautāju

Ieslēdz Kārli

Cik neparedzama ir dzīve! Pāršķirstu pagājušā gada žurnāla Jāņu numuru, kur no vāka smaida staltais pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis. Viņam rokās vareni airi, divu vīru augumā. Rokas, airi un neticami sīksta griba — tas ir spēks, kas ļāva Kārlim šķērsot okeānus visapkārt zemeslodei. Intervijā par viņa ceļojumu ir daudz skaistu vietu, bet tagad īpaši zīmīgs man šķiet citāts par pārvarētajām briesmām: «Goda vārds, nenodarbinu savu prātu ar domām par bēdīgu iznākumu vai nāvi! Mana izvēle ir pārslēgt domas uz citu, labāku kanālu.»Pagājis gandrīz gads, un

Klusē Ainārs

Aināram Šleseram ļoti patīk runāt. No tribīnēm. Tālruņa kamerā. Mītiņos. Atbalstītāju priekšā un tad, kad viņš domā, ka liekas ausis viņu nedzird. Atceros, klausoties viesnīcā Rīdzene ierakstītās oligarhu sarunas, Šlesera daudzrunība bija tik nogurdinoša. Tāpat kā tagad «intervijas» Džilindžera raidierakstos. Vai tikai latvieši jau nebūtu noslīkuši Šlesera vārdu plūdos, ja ne ķīniešu izgudrojums — vismaz tiktokā viņam jārunā īsāk.Taču ir reizes, ka

Bez zelta zivtiņas

Tāda nedēļa šoreiz, ka tiešām noderētu zelta zivtiņas trīs vēlēšanās, lai atrisinātu karstāk gruzdošos jautājumus, uz kuriem nezinu atbildi, rakstot šīs rindas otrdienas vakarā.

Jaunākajā žurnālā